Basketbola speciālisti vērtē izlases sniegumu Eiropas čempionātā (53)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: R. Oliņš/Apollo

Pēc Latvijas sieviešu basketbola izlases izstāšanās no Eiropas čempionāta finālturnīra jau pēc trim aizvadītām spēlēm portāls «Apollo» aicināja izteikt viedokli Latvijas dāmu basketbola speciālistiem Aivaram Vīnbergam, Daigai Jansonei, Armandam Krauliņam, Ilzei Osei-Hlebovickai un Rūdolfam Rozītim.

Aivars Vīnbergs, «RTU/Merks» un Latvijas U-20 izlases galvenais treneris, bijušais Latvijas izlases galvenais treneris

Šobrīd jāmāk sevi sabremzēt, jo ir viegli pateikt negatīvo. Manuprāt, pozitīvi ir tas, ka Latvijas izlase vispār izcīnīja tiesības spēlēt finālturnīrā, jo pērn man par to nebija lielas pārliecības.
Negatīvais ir sasniegtais rezultāts finālturnīrā. Taču neesmu pārsteigts, jo arī pirms turnīra prognozēs biju piesardzīgs un uzskatīju, ka iespēja izkļūt no apakšgrupas vērtējama kā 50 uz 50. Drīzāk man nepatika tas, ka šī bija Latvijas basketbola jauno laiku garlaicīgākā izlase. To pārspēj vienīgi Nenada Trajkoviča vadītā vīriešu izlase 2008. gadā, kad, vērojot spēles, lai nemiemigtu, acīs bija jāliek sērkociņi.
Taktika uzbrukumā bija vienveidīga, punktu gūšana bija uzticēta konkrētām spēletājām un netika iesaistītas visas piecas spēlētājas. Vietējā čempionātā tas darbojas, bet tādā līmenī, kāds ir Eiropas čempionāts, tas neiet cauri. Prasījās daudzveidība. Lai visām spēlētājām rastos iespējas gūt punktus. Iespējams, ka tas bija plānots, taču nesanāca. Vismaz televīzijas ekrānos to nevarēja manīt.

Daiga Jansone, BJSS «Jugla» trenere un bijusī Latvijas jaunatnes izlašu trenere

Šobrīd lielas domas par īpašu optimismu nav, jo skaidrs, ka komandai vajadzēja kvalificēties turnīra otrajam posmam. Paaudžu maiņa, protams, ir objektīvs iemesls, bet Latvijas Basketbola savienībai ir rūpīgi jāizvērtē darbs, lai tas neatkārtotos nākotnē. Ir jāatrod kļūdu iemesli.
Iepriekšējās paaudzes spēlētājām bija basketbola gēni, taču tagad ir neliels tukšums. Jā, katru gadu uzrodas pa kādai labai spēlētājai, taču katra ir nākusi no cita trenera un ar atšķirīgu basketbola skolu. Turpretī iepriekšējās paaudzes spēlētājas jau no U-14 vecuma spēlēja kopā jaunatnes izlasēs. Domāju, ka nākotnē viss būs kārtībā, taču ir nepieciešama dziļa analīze.
Liene ir beigusi karjeru izlasē, arī man un vīram Ziedonim ir beidzies zināms cikls, tāpēc man balss izklausās skumja. Taču mums ir labas jaunās spēlētājas un domāju, ka tās var dot zelta gadus Latvijai.

Armands Krauliņš, SK «Cēsis» galvenais treneris un bijušais Latvijas izlases galvenais treneris

Bēdu ieleja, mani tas satrieca. Pirmkārt, sasniegtais rezultāts, bet, otrkārt, mums nav elites līmeņa centra spēlētājas, lai gan pēdējā mačā Liene Jansone rādīja cienīgu līmeni.
Mazās spēlētājas atbilst Eiropas līmenim, taču ir jābūt kaut kādai disciplīnai. Ja Nerips saka, ka bija tik daudz kombināciju kā nevienai citai komandai, tad es to neredzēju. Mums ir labas mazās spēlētājas, taču viņām savi fiziskie resursi bija jātērē, lai ar individuālām pūlēm tiktu pie metiena. Vai tad mums nebija sadarbību, ar kurām izkārtot brīvākus metienus?
Mačā pret Serbiju beigās mums jau bija psiholoģiskais pārsvars, taču nespējām to izmantot. Metām autu, pazaudējām bumbu...
Bet ko nu par mums, ja pat Krievijas izlase neizkļuva no apakšgrupas, jo cilvēki ap izlasi nemāk skaitīt un nezina, ar kādu pārsvaru jāuzvar. Viņu gadījumā laikam vispār būtu jāatlaiž visi, kas saistīti ar valsts basketbolu.

Ilze Ose-Hlebovicka, Latvijas U-20 izlases trenere un bijusī SK «Cēsis» galvenā trenere

Latvijas izlasei finālturnīrā neizdevās parādīt labāko sniegumu, lai gan pārbaudes spēles viesa cerību, ka iestrādnes darbojas. Komanda bija uz pozitīvas nots, tādēļ radās ticība, ka Serbiju vai Lielbritāniju izdosies salauzt.
Ar baigo analizēšanu negribētos nodarboties, taču ir skaidrs, ka garajā galā mums bija problēmas, jo groza apakšā gan Francijai, gan Lielbritānijai un Serbijai bija pārsvars. Manuprāt, savu darbu līdz galam neizdarīja arī mazās spēlētājas, kurām spēle gāja kā pa viļņiem - labas epizodes mijās ar nepareizi pieņemtiem lēmumiem. Turklāt nevarētu teikt, ka šīs spēlētājas nebija pieredzējušas, jo dažas no viņām ir spēlējušas gan Eiropas čempionātos un olimpiskajās spēlēs, gan ikdienā pārstāv labus klubus.
Intuīcija teica priekšā, ka varētu klāties grūti, bet parasti jau nepieļauj domu par sliktāko scenāriju. Tomēr sports ir sports. Mājās jādodas ne tikai Latvijas izlasei, bet arī Lietuvai un Krievijai, ar kurām tikāmies pārbaudes spēlēs. Ja pēc pārbaudes mačiem bija pozitīvs noskaņojums, tad finālturnīrs parādīja citu ainu.

Rūdolfs Rozītis, Latvijas Universitātes komandas un Latvijas U-18 izlases galvenais treneris

Sajūtas ir divējādas. No vienas puses - sasniegtais rezultāts ir atbilstošs parādītajam sniegumam, jo komanda nospēlēja tā, kā nospēlēja. Bet, ja skatāmies no otras, savējo puses, kā latvieši, tad ir sajūta, ka šai izlasei kaut kas bija, taču nedaudz nepaveicās, nedaudz pietrūka.
Var jau atrast miljoniem attaisnojumu, ka izlasei pietrūka no valstsvienības aizgājušās spēlētājas vai ka pietrūka savainoto Aijas Putniņas un Sabīnes Niedolas, taču drīzāk ir rūgtums, nevis niknums. Apstākļi komandai bija nodrošināti labi. Pats biju gan uz treniņiem, gan pārbaudes spēlēm, un izskatījās, ka viss ir kārtībā. Laikam tagad var piekrist tiem, kuri teica, ka izskatījās pat parāk labi.
Iespējams, tas nedaudz aizmigloja skatu uz realitāti. Taču mēs jau neesam vienīgie, kam pēc trim spēlēm jādodas mājup. Eiropas čempionāts jau ir beidzies pat Krievijas izlasei.

Komentāri (53)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu