Kurā Baltijas valstī visaktīvāk meklē papardes ziedu (13)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Aptaujājot visu trīs Baltijas valstu iedzīvotājus par Jāņu jeb vasaras saulgriežu svinēšanas paradumiem, lielveikalu tīkls «Maxima» noskaidrojis, ka Latvijā (67%) un Lietuvā (23%) populārākā Jāņu tradīcija ir vainagu pīšana, bet Igaunijā – ugunskuru kuršana, ko atzīmējuši 75% aptaujāto igauņu. Tāpat atklājies, ka Latvijā vispopulārākā svētku mielasta sastāvdaļa ir siers, kamēr citviet Baltijā – šašliks. Vēl interesanti, ka tieši latvieši Jāņos vismazāk baidās no lietus, kas varētu izjaukt svētku noskaņu.

Līdzīgi svētku plāni ir arī igauņiem, jo vairāk nekā puse aptaujāto (57%) vasaras saulgriežus jeb Jaanipäev (Svētā Jāņa dienu) svinēs savās vai draugu lauku mājās, bet 15% - pie dabas vai kempingā. Savukārt Lietuvā tieši kempings ir vasaras saulgriežu jeb Jonas svētku svinēšanas vieta Nr.1 – to atzinuši 34% respondentu.

Lielākie dziedātāji un aktīvākie papardes zieda meklētāji Jāņos ir igauņi

«Maxima» veiktajā aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju Jāņos ievēro dažādas tradīcijas. Populārākās no tām visās trīs valstīs ir vainagu pīšana, ugunskuru kuršana un dziedāšana. Lielākie pirts cienītāji izrādījušies igauņi – to atzīmējis teju katrs trešais (32%) aptaujātais, bet latviešu un lietuviešu vidū - attiecīgi tikai 8% un 4% aptaujāto. Arī aktīvākie papardes zieda meklētāji ir igauņi (30%), savukārt pie mums šo tradīciju cenšas ievērot 15% respondentu, bet Lietuvā – 8%.

Lai arī valda uzskats, ka latvieši ir dziedātāju tauta, aptaujā noskaidrots, ka lielākie dziedātāji vasaras saulgriežos tomēr ir Igaunijas iedzīvotāji. Svētku dziesmu dziedāšanu kā neatņemamu Jāņu tradīciju nosaukuši 40% aptaujāto igauņu, 33% latviešu un tikai 1% lietuviešu. Tomēr netiek aizmirstas arī tādas tradīcijas kā saullēkta sagaidīšana, mājokļa rotāšana ar meijām un lēkšana pār ugunskuru.

«Aptaujā atklājies interesants fakts, ka mēs domājam, ka igauņi un lietuvieši Jāņus svin mazāk nekā Latvijā, savukārt mūsu kaimiņi tieši tāpat domā par mums. Priecājamies, ka arī kaimiņos Igaunijā un Lietuvā iedzīvotāji svin tradīcijām bagātus vasaras saulgriežus. Vēl jo vairāk - ņemot vērā mūsu valsts pašreizējo demogrāfisko stāvokli, domāju, ka varam ņemt piemēru no igauņiem un Jāņos neaizmirst arī par papardes zieda meklēšanu, kas tik daudz apdziedāta mūsu tautasdziesmās. Pats galvenais – laba oma, pretodu līdzeklis un bagātīgs svētku galds - svētki izdosies!» saka Ivars Andiņš, «Maxima Latvija» preses sekretārs.

Šogad svētkiem Baltijas valstīs plāno tērēt tikpat, cik pērn; latviešiem vasaras saulgriežos vislielākajā cieņā ir Jāņu siers, kaimiņiem – šašliks

Šogad, gatavojoties īsākās nakts atzīmēšanai, 37% latviešu gatavi šķirties no summas līdz 25 latiem, 23% - līdz 10 latiem, 24% - līdz 40 latiem, bet 12% aptaujāto - līdz 60 latiem. Līdzīgas summas svētku mielastam plāno tērēt arī aptaujātie Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji.

Latvieši Jāņos vismazāk baidās no lietus, bet visi Baltijas iedzīvotāji vienlīdz baidās no odiem, kas varētu izjaukt svētku noskaņu

Aptaujā atklājies, ka izdevušos Jāņu svinību galvenie priekšnoteikumi visu trīs Baltijas valstu aptaujāto vidū ir jautra kompānija, labs garastāvoklis un atbilstoši laika apstākļi.

Vaicāti par to, kas visvairāk varētu iztraucēt līgotājus, lielākoties aptaujas dalībnieki noskaņoti apņēmīgi un pozitīvi, jo uzskata, ka īstiem jāņabērniem svinēšanu nekas nespēj iztraucēt.

«Maxima» Baltijas iedzīvotāju interneta aptaujas tika veiktas no 3. līdz 14. jūnijam, tajās piedaloties kopumā 2 812 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem.

Komentāri (13)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu