Pētniece: Visiem aizbraukušajiem nederēs viena pieeja reemigrācijai (75)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Aizbraukušie tautieši ir ļoti daudzveidīgi, un visiem nederēs viena pieeja atpakaļ migrācijas jautājumu risināšanai, šodien konferencē «Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2013» sacīja Latvijas Universitātes promocijas darba «Starpvalstu migrācija Eiropas Savienībā: Latvijas iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju» autore Elīna Apsīte-Beriņa.

«Šī cilvēku daļa, kas no Latvijas ir aizbraukuši, ir ārkārtīgi daudzveidīga, un visiem nederēs viena pieeja migrācijas jautājumu risināšanai. Balstoties uz pētījumiem, ir svarīgi izvērtēt katras konkrētās grupas,» teica Apsīte-Beriņa.

Viņa savā darbā secinājusi, ka iemesli, kāpēc pārsvarā cilvēki atgriežas dzimtenē, ir privāti un emocionāli. Turklāt emocionālā saikne bieži vien ir tā, kas liek justies tuviem Latvijai un pavadīt šeit brīvdienas.

Viņa ir aptaujājusi 2500 ārzemēs mītošos tautiešus piecās valstīs - Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Jautājumā par izceļošanas motīviem atklājies, ka galvenais no tiem ir saistīts ar ekonomisko situāciju valstī, proti, nespēja segt savus ikmēneša maksājumus, tostarp arī kredīta maksājumus. Tāpat daudzi atzīmējuši nespēju atrast darbu ar atalgojumu nepieciešamajā līmenī, kā arī neskaidrību par nākotni.

Savukārt vaicāti par to, kas viņus piesaista ārvalstīs, respondenti savās atbildēs pārsvarā norādījuši, ka tā ir iespēja vairāk nopelnīt, iegūt starptautisku dzīves pieredzi, karjeras izaugsme, labāki darba apstākļi.

Aizbraucējiem vaicāts arī par Latvijā palikušajiem tuviniekiem, un 6% atbildējuši, ka viņiem neviens nav palicis, bet aptuveni 40% norādījuši, ka palikuši vecāki.

Jautāti par to, vai tuvāko piecu gadu laikā plāno atgriezties dzīvot Latvijā, visās piecās valstīs neesot vērojamas būtiskas atšķirības, un vēlme atgriezties izteikuši vidēji 25% aptaujāto. Apsīte-Beriņa gan norāda, ka vēlmes var atšķirties no īstenības. Tikmēr 65% pauduši, ka tuvākajā laikā neplāno atgriezties. Apsīte-Beriņa uzsver, ka intensīvi ir jāuztur komunikācija ar šiem cilvēkiem.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilona Platonova klātesošos iepazīstināja ar ministrijas paveikto saistībā ar reemigrācijas plānu. Viņa akcentēja, ka ilgtermiņa prognoze saistībā ar darba tirgu ir, ka iedzīvotāju skaits sarūk. Platonova kā galvenos iemeslus cilvēku aizbraukšanai minēja atalgojuma un darba apstākļu atšķirības, kā arī piekļuvi Eiropas Savienības dalībvalstu darba tirgiem, kas atvieglo aizceļošanu. Viņa izteicās, ka mērķis ir, lai līdz 2030.gadam būtu 120 000 brīvu darba vietu Latvijā.

Jau ziņots, ka pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem. Plānā ir paredzēti vairāki virzieni reemigrācijas veicināšanai, piemēram, dažādi pabalsti, bērnu vienkāršota reģistrēšana izglītības iestādēs, repatriantu statusa saņēmēju loka paplašināšana, latviešu valodas apmācība.

Komentāri (75)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu