Sliktie Latvijas ceļi autovadītājiem gadā izmaksā 500 miljonus latu, šorīt intervijā «Latvijas Radio» izteicās pagājušajā nedēļā par VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) vadītāja pienākumu izpildītāju ieceltais Jānis Lange.
Sliktie Latvijas ceļi autovadītājiem gadā izmaksā 500 miljonus latu (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka šādas izmaksas radot amortizācija, liekais degvielas patēriņš un nelietderīgi iztērētais laiks.
Lange uzsvēra, ka finansējums ceļiem joprojām ir nepietiekams un ar katru gadu ceļu stāvoklis pasliktinās. Vidējais autoceļa vecums Latvijā esot 21 gads, bet gadā tiekot atjaunoti tikai 650 kilometri, kas esot krietni par maz.
LVC vadītājs darīja zināmu, ka šogad uzņēmumā ar prasībām par nekvalitatīvo ceļu dēļ nodarītajiem zaudējumiem saņemti 40 iesniegumi, tomēr neviena no prasībām pagaidām neesot apmierināta.
Lange pauda cerību, ka ceļi tomēr būs prioritāte, uzsverot, ka nepieciešams izveidot ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli. LVC ir vērsies valdībā pēc papildus finansējuma tiltu remontam un uzņēmuma vadītājs cer, ka tiks sniegts atbalsts.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā LVC akcionāru sapulcē Satiksmes ministrija (SM) akceptējusi līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Pāžes vēlmi mainīt darbu un par jauno uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītāju apstiprinājusi tā līdzšinējo valdes locekli Langi.
Kā biznesa portālu «Nozare.lv» informēja ministrijā, izmaiņas LVC vadībā veiktas, jo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pāže pieņēmis piedāvājumu sākt darbu SIA «Ritošā sastāva serviss» valdē un līdz ar to atstāj valdes priekšsēdētāja amatu LVC.
SM akcionāru sapulcē iecēla amatā arī jaunu LVC valdes locekli - Edgaru Strodu. Viņš līdz šim ieņēmis SIA «Rīgas ūdens» valdes locekļa amatu, bet pirms tam ilgstoši strādājis Rīgas domes Satiksmes departamenta vadībā. Strods studējis Rīgas Politehniskā institūta Inženierbūvniecības fakultātē.
Satiksmes ministrija augstu vērtējot Pāžes paveikto, vadot LVC vairāk nekā četrus gadus, - šajā laikā esot pievērsta pastiprināta uzmanība autoceļu remontiem un būvdarbiem nepieciešamajam finansējumam, kā arī kvalitātes jautājumiem. «Ņemot vērā Pāžes pieredzi un kompetenci, LVC valde ir viņu aicinājusi turpināt darbu LVC valdes padomnieka amatā,» teikts SM paziņojumā.
Biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja, ka Pāže bija prasmīgs LVC vadītājs, kurš kā «stūrmanis caur viļņiem un krācēm izstūrējis kuģi». Galvenā problēma esot bijusi naudas trūkums nozarei. Pāže bijis izpildītājs, nevis politikas veidotājs un darījis to, ko ar ierobežotiem līdzekļiem var iesākt. Bērziņš norādīja, ka Pāžem bijušas veselības problēmas, līdz ar to esot loģiski, ka patlaban viņš nolēmis pamainīt darbības jomu.
Arī par pienākumu izpildītāju Langi Bērziņam radies labs priekšstats, jo viņš ir piedalījies arī «Latvijas Ceļu būvētāja» izbraucienos uz reģioniem, kuros sniegta informācija par ceļu stāvokli. Lange tajos neko neesot «izpušķojis» un informējis par situāciju tādu, kāda tā ir. Bērziņš pieļauj, ka Lange varētu būt pietiekami labs LVC vadītājs.
Pāžes amata pēctecis Lange LVC valdē strādā kopš 2008.gada, bijis uzņēmuma Finanšu un administratīvās pārvaldes direktors. Pirms tam viņš vadījis LVC Jelgavas nodaļu, strādājis būvniecības, kā arī investīciju piesaistes uzņēmumos. Augstāko izglītību Lange ieguvis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē un maģistra grādu - Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī zināšanas papildinājis Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā.