Vai Zviedrijā, tāpat kā daudzviet Latvijā, arī reiz atradušās svētvietas, kur pielūgti pagāniskās ticības dievi? Ar ko tās atšķiras no mūsējām un vai joprojām piesaista tūristu uzmanību?
Svētlieta – Jēvles salmu āzis (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai to noskaidrotu, kopā ar citiem projekta «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte» dalībniekiem devāmies uz Jēvles (Gävle) pilsētu Zviedrijā (starp citu, tā ir arī mūsu Jūrmalas sadraudzības pilsēta). Jēvle atrodas apmēram 200 kilometrus uz ziemeļiem no Stokholmas pie Dalelven (Dalälven) upes grīvas. Pilsētas tiesības Jēvle dabūjusi 1446. gadā un tagad ir vecākā pilsēta Zviedrijas ziemeļos. To var just: kaut arī Latvijā vasara jau pilnā plaukumā, jo vairāk attālināmies no zviedru galvaspilsētas, jo vairāk tinamies siltajos apģērbos.
Visā zviedru zemē Jēvle pazīstama sava slavenā Ziemassvētku salmu āža dēļ. Pirms kristietības ieviešanas skandināvi vēl nopietni ticēja Jules āzim (Yulebocken) – mītiskam tēlam, kurš pirms Ziemassvētkiem aplaimoja bērnus ar savu ierašanos. Kad zviedru bērni pārstāja ticēt āzim, to pārveidoja par Ziemassvētku rotaļlietu. Laucinieki izklaidējās šādi: no salmiem izveidoja āzi un pirms ziemas saulgriežiem centās to slepus paslēpt kaimiņu īpašumā, bet pēc svētkiem, jautri smejoties, tāpat slepus savākt to atpakaļ.
1966. gadā Jēvlē kāds zviedru veikals izdomāja izmantot salmu āzi sava veikala reklāmai – izveidoja no salmiem milzīgu salmu āzi (parasti tas ir 13 metrus augsts un 3 tonnas smags) un pirmajā Adventē novietoja to pilsētas centrā. Sākoties jaunajam gadam, 1. janvārī, bija paredzēts āzi svinīgi sadedzināt. Taču pilsētnieki nespēja sagaidīt nolikto datumu un, raidot degošu bultu vai kādā citā veidā, aizdedzināja āzi jau iepriekš. Šī tradīcija turpinās joprojām, un āzis kopš 1966. gada sagaidījis jauno gadu tikai sešas reizes, lai cik rūpīgi veidotāji to apsargātu.
Tā kā līdz Ziemassvētkiem vēl tālu, āzi mēs Jēvlē neredzējām, tikai vietu, kur tas tiek novietots. Jēvlieši (un ne tikai) uzskata salmu āzi par svētlietu un ar maziem āzīšiem rotā savas Ziemassvētku eglītes. Jēvle ir āžu pilna, jo tos pārdod arī suvenīru veikalos. Senā pagāniskā tradīcija ir atdzimusi jaunā veidolā.
* * *
Materiāli sagatavoti sadarbībā ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pierobežu sadarbības programmas INTERREG projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte».