Vijolītes vikingu kapukalniņā (11)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Autores foto

Vārds «vikings» daudzu prātos joprojām ir romantiskas jūsmas aptverts, lai gan vēsturnieki sen pierādījuši, ka viņi nebūt nav bijuši balti un pūkaini, bet patiesībā sirojuši pa jūru, laupīdami un slepkavodami arī līvu zemes krasta iedzīvotājus.

Zviedrijas ziemeļos, Jēvleborgas lēnē (novadā), Jērvstas ciema nomalē atrodas vikingu 8.–11. gadsimta kapsēta. Tagad tas ir zālēm un sūnām apaudzis akmeņu krāvums, kur labprāt ganās blakus esošās saimniecības kazas. Bet senajos laikos, kad ierīkota vikingu kapsēta, te atradās neliela pussala, ko, kā jau salai pieklājas, ūdens ieskāva no vairākām pusēm. Zinātnieki aprēķinājuši, ka jūra šajā vietā katru gadu atkāpjas par 60 centimetriem, tāpēc tagad no šīs vietas ūdeni pat neredz.

Pēc senās tradīcijas vikingus Zviedrijā apbedīja, uz katra kapa uzliekot pa prāvam akmenim, lai mirušā jūras braucēja gars nemēģinātu izlīst ārā un spokoties. Tā daudzās vietās radušies akmeņu krāvumi, un neviens nezina, vai tie ir dabiski veidojumi vai cilvēku roku veidots kapu kalns. Par Jērvstas akmeņu lauku gan ir skaidri zināms – še apakšā dus vikingu kauliņi. Veiksmīgi iekopta kapsēta, ko neviens vandālis nevar izpostīt – ne te krustus lauzt nost, ne puķes nozagt, lai pārdotu vēlreiz. Starp citu, puķu te tomēr netrūkst, jo zāli zililillā iekrāso vijolīšu plantācijas.

Šī ir viena no nedaudzajām svētvietām, kas Zviedrijas ziemeļpusē ir apzināta, tiek sargāta no apbūves un kuru bieži apmeklē tūristi.

* * *

Materiāli sagatavoti sadarbībā ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pierobežu sadarbības programmas INTERREG projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte».

Komentāri (11)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu