Uz Lielbritāniju sākuši emigrēt Latvijas iedzīvotāji pirmspensijas vecumā, to novērojušas darba aģentūras Lielbritānijā, vēsta LNT raidījums «900 sekundes».
Strādājot astoņus gadus Anglijā, pensija divreiz lielāka, nekā strādājot Latvijā 40 gadus (925)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
[Ziņa papildināta ar ekonomikas ministra komentāru.]
Latviešu juridiskās palīdzības centrā Spaldingas pilsētā norāda, ka pietiek nostrādāt Anglijā vien dažus gadus, lai valsts pensijā saņemtu 80 mārciņas mēnesī. Pieliekot šo naudu klāt Latvijas pensijai, tas rada ļoti lielu atspaidu Latvijas pensionāriem. Turklāt, ja strādāts Anglijā, pensionāriem par brīvu ir medicīna, televīzijas licence, sabiedriskais transports utt.
Raidījums «900 sekundes» stāsta par 62 gadus veco Mārīti T., kas pirms astoņiem gadiem atbraukusi uz Angliju, lai nomaksātu Latvijā ņemtos kredītus - banku uzsūtītie parādu piedzinēji draudējuši ar atvilkumiem no Latvijas pensijas. Kundze sapratusi, ka tā vecumdienās pat izdzīvošanai nepietiks, viņa devusies uz Lielbritāniju, kur strādā salātu fabrikā.
Kaut arī Mārīte būs nomaksājusi kredītus, viņa izvēlas turpināt dzīvota Anglijā. Pēc diviem gadiem, kad viņas darba stāžs Anglijā būs sasniedzis desmit gadus, viņa britu pensijā saņems 130 mārciņas nedēļā jeb 416 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka desmit gados Anglijā Mārīte būs nopelnījusi divas reizes lielāku pensiju, nekā strādājot Latvijā 40 gadus.
Mārīte saka, ka mazbērni vēlas, lai viņa brauc atpakaļ uz Latviju, taču tas viņai nozīmētu ubagot naudu no saviem bērniem, kamēr Lielbritānijā viņa var būt neatkarīga.
Latvijas ekonomikai būtu izdevīgi, ja turīgie pensionāri atgrieztos un savas Anglijā nopelnītās pensijas tērētu Latvijas tirgū, taču tas atkarīgs no pašiem pensionāriem, kas vērtēs - kur izdevīgāk pavadīt savas vecumdienas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts intervijā raidījumam «900 sekundes» atzina, ka ar šādu tendenci, ka Latviju pamestu pirmspensijas vecuma cilvēki, nebija saskāries.
Viņš norādīja, ka jebkurš iedzīvotājs, kurš aizbrauc no Latvijas, ir zaudējums valstij, taču šajā sakarā būtu jāraugās uz sekām, kas Latvijai no šādas tendences draud.
«Tendenču kontekstā no demogrāfijas viedokļa mani daudz vairāk uztraucis, ka Latviju pamet ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - cilvēki, kuriem priekšā viss darba mūžs. Otra tendence, kas ir ārkārtīgi bīstama, ir, ka Latviju pamet cilvēki bērnu radīšanas vecumā, kuri izvēlas bērnus radīt ārvalstīs. Tā Latvijā ir vissmagākā tendence,» sacīja ministrs.