Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 61 gada nejūtas pārliecināti par savu veselības stāvokli, noskaidrots apdrošināšanas savienības «PZU» veiktajā pētījumā. Tendence ir izteikta - raizes par veselību strauji palielinās, pieaugot respondenta vecumam. Ja vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem tikai katrs trešais atzīst, ka nav drošs par savu veselības stāvokli, tad nedrošo īpatsvars pieaug pat divas reizes, sasniedzot 61 gada vecumu.
«Tas, protams, ir loģiski, ka bažas par veselības stāvokli pieaug, cilvēkam novecojot. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā ir liels senioru īpatsvars - gandrīz piektdaļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem*, bet lielākā daļa no tiem dzīvo ar pastāvīgu nedrošības sajūtu. Turklāt tiek prognozēts, ka šī vecuma grupa tikai palielināsies. Tāpēc iesakām nepaļauties tikai uz valsts garantēto aprūpi, bet izvēlēties apdrošināšanu - tā ļaus gūt pārliecību, ka slimību gadījumā palīdzība tiks sniegta ātrāk un efektīvāk. Tas ir svarīgi, lai samazinātu nedrošības īpatsvaru šajā vecuma grupā,» skaidro apdrošināšanas savienības PZU Lietuva izpilddirektors Marius Jundulas.
Kaimiņvalstīs par savu veselību pārliecināti nav puse senioru - 51% igauņu vecumā virs 60 gadiem un tikpat lietuviešu vecumā virs 56 gadiem. Lai arī īpatsvars ir salīdzinoši mazāks, tomēr Baltijas valstis vieno fakts, ka senioriem vislielākās bažas rada tieši veselība, nevis finansiālā situācija, dzīvība vai īpašums.
Līdzīga tendence ir arī drošības sajūtā par dzīvību - lai arī vidēji par dzīvību nedroši ir 49% Latvijas iedzīvotāju, vecumā virs 61 gada nedrošības līmenis sasniedz jau 60% atzīmi. Par savām finansēm un īpašumu sudraba paaudze jūtas vienlīdz droši kā respondenti pārējās vecuma grupās.
Kopumā Latvijas iedzīvotāju lielākais nedrošības iemesls, salīdzinot ar dzīvību, finansēm un īpašumu, ir tieši veselības stāvoklis, jo pat 57 % iedzīvotāju uzskata, ka nejūtas droši par savu veselību. Turklāt, tas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs.
* Latvijā ir 18.6% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem, liecina Eurostat dati par 2012. gadu.
Par pētījumu
Aptauju veikusi pētījumu kompānija «Spinter tyrimai» laika posmā no 2012. gada 17.novembra līdz 20.decembrim, aptaujājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 75 gadiem. Katrā valstī intervēti vidēji 1000 iedzīvotāji.
