Ķemeru sanatorijas izsoles rīkošana turpinās vēsturiskās būves agoniju, uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS), vienlaikus uzsverot, ka pašvaldība pagaidām negrasās atkāpties no ieceres saimniekot šajā objektā.
Truksnis: Izsoles rīkošana turpinās Ķemeru sanatorijas agoniju (33)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ķemeru sanatorija faktiski jau bija izglābta - domes lēmumi bija pieņemti un finanšu situācija ļāva Jūrmalas domei sanatoriju iegādāties. Bija palicis pats mazumiņš. Esmu šokā par to, kas notiek valstī un ka kādu lietu tā var sabojāt. Latviešu valodā nav tādu vārdu, kā to apzīmēt,» aģentūrai LETA pauda Truksnis.
Jūrmalas mērs uzsvēra, ka izsole nozīmē zaudēt laiku. «Šoziem netiks nodrošināta Ķemeru sanatorijas apsaimniekošana un saglabāšana, un Ķemeru agonija turpināsies. Pat ja kāds pieteiksies izsolei, pašvaldības rīcībā nav informācijas ne par vienu investoru, kas būtu ieinteresēts ieguldīt Ķemeru sanatorijas ilgtermiņa attīstībā,» aģentūrai LETA sacīja Truksnis.
Kā šodien ziņoja biznesa portāls «Nozare.lv», cenšoties nepieļaut maksātnespējīgās SIA «Ominasis Latvia» mantas stāvokļa pasliktināšanos, kā arī Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes izvirzīto priekšnosacījumu dēļ «Ominasis Latvia» administrators Ainars Kreics rīkos Ķemeru sanatorijas izsoli, teikts Kreica paziņojumā.
Jūrmalas pilsētas dome pagaidām vēl nav saņēmusi oficiālu apstiprinājumu, ka tiks rīkota Ķemeru sanatorijas izsole, tāpēc par Jūrmalas pilsētas domes iespējamo dalību izsolē varēs lemt tikai tad, kad tā būs iepazinusies ar izsoles noteikumiem. Kaut arī pašvaldība nevar piedalīties izsolēs un solīt, Jūrmalas pilsētas dome apņēmusies vērtēt visas likumīgās iespējas, kā sanatoriju tomēr iegūt savā īpašumā, sacīja Jūrmalas mērs. Iespējams, pašvaldība šo objektu varētu mēģināt iegādāties par sākumcenu.
Truksnis norādīja, ka, pieņemot lēmumu par Ķemeru izsoli, administrators ir apliecinājis domes iepriekš pausto, ka Finanšu ministrijas izvirzītie «mājasdarbi» pašvaldībai nav izpildāmi. Jūrmalas mērs pauda nožēlu par šādu notikumu gaitu, kas liecina par bezatbildību un nevēlēšanos pieņemt atbildīgus lēmumus, lai situāciju sakārtotu un nodrošinātu saimnieku, kas par Ķemeru sanatoriju patiešām rūpētos.
«Nav izmantota unikāla iespēja atrisināt haotisku situāciju un novērst neauglīgu saimniekošanu,» uzskata Jūrmalas mērs. Viņš norādīja, ka valsts iepriekš ir spējusi pieņemt lēmumus par tādiem jautājumiem kā «Parex» banka, «Krājbanka», «Liepājas metalurgs» - kaut arī tie bijuši novēloti, ne vienmēr perfekti un dažkārt nemākulīgi, tie vismaz kaut cik pieņemti valsts interesēs, taču rīcība ar Ķemeru sanatoriju Truksni šokējusi. Pašvaldība iecerējusi pārrunāt turpmāko iespējamo notikumu gaitu ar administratoru, cerot uz kādām izmaiņām, jo arī administratora interesēs ir pēc iespējas ātrāk atrast investoru, lai novērtu iespējamo situācijas pasliktināšanos un īpašuma vērtības krišanos.
Jūrmalas mērs uzsvēra, ka Ķemeru iegūšana pašvaldības īpašumā nav pašmērķis - domes interesēs ir šim īpašumam atrast atbildīgu saimnieku, kas rūpētos par tā ilgtermiņa attīstību, tāpēc Jūrmalas pilsētas dome iepriekš arī vērsusies pie valsts ar aicinājumu pārņemt šo nozīmīgo objektu.
«Jūrmalas dome nelūdz žēlastības dāvanas - tās finanšu situācija ļauj ņemt aizdevumu Ķemeru iegādei, un šīs saistības veidotu budžeta deficītu tikai 0,5% apmērā. Kreditoru padomē tas viss tika izrunāts, iesniedzām tāmi par uzturēšanas izdevumiem 230 000 latu apjomā, ko bijām gatavi segt, bet es vēl nebiju aizbraucis no Rīgas līdz Jūrmalai, kad mājaslapā jau tika publicēti «mājasdarbi», kas pašvaldībai nav izpildāmi,» uzsvēra Truksnis.
Jau ziņots, ka Kreics ir iepazinies ar Finanšu ministrijas mājaslapā publicēto informāciju par Jūrmalas domes izpildāmiem mājasdarbiem aizņēmuma saņemšanai Ķemeru sanatorijas iegādei un paudis viedokli, ka šādas informācijas pieprasīšana liedz administratoram realizēt Jūrmalas pilsētas domei «Ominasis Latvia» mantu un nodrošināt likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa gaitu, kā arī Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes izvirzītie priekšnoteikumi aizņēmuma saņemšanai praktiski nav izpildāmi.
Viens no izvirzītajiem priekšnoteikumiem paredz Ķemeru sanatorijas ēkas atbrīvošanu no apgrūtinājumiem - ķīlas atzīmēm un hipotēkas -, taču izvirzītais priekšlikums nav Jūrmalas pilsētas domes kompetencē un Jūrmalas pilsētas dome to nemaz nevar izpildīt, norādīja Kreics.
Administrators arī pauda neizpratni par Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes atsaukšanos uz zvērinātu advokātu biroja «Raidla, Lejiņš&Norcous» vēstuli, jo «Ominasis Latvia» maksātnespējas procesā ne zvērinātu advokātu biroja «Raidla, Lejiņš&Norcous» darbiniekiem, ne kādai citai personai, kuru zvērinātu advokātu birojs, iespējams, pārstāv, nav kreditora vai parādnieka pārstāvja statusa. Ar šāda priekšnoteikuma izvirzīšanu Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome iejaucas «Ominasis Latvia» maksātnespējas procesā, jo pieņemto lēmumu tiesiskumu un administratora rīcību var vērtēt tikai Maksātnespējas administrācija vai tiesa, norāda Kreics.
Pastāvot šādiem apstākļiem, administrators secinājis, ka «Ominasis Latvia» mantas pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles par summu, kas nav zemāka par piespiedu pārdošanas vērtību, var kļūt neiespējama, un, ievērojot Maksātnespējas likumā pausto procesa efektivitātes principu, pieņēmis lēmumu «Ominasis Latvia» mantu realizēt izsoles ceļā, teikts Kreica paziņojumā.
Pieņemot lēmumu par izsoles rīkošanu, noteicošais arī ir tas, ka līdz šim maksātnespējas procesa izdevumi jau sastāda ne mazāk kā 50 000 latu, kurus, lai nodrošinātu «Ominasis Latvia» piederošās mantas stāvokļa nepasliktināšanos, administrators ir spiests segt no saviem līdzekļiem. Nerealizējot Ķemeru sanatorijas ēkas tuvākajā laikā, maksātnespējas procesa izdevumi ievērojami pieaugs, tādējādi samazināsies kreditoriem izmaksājamie naudas līdzekļi, paziņojumā uzsvēra Kreics. Viens no galvenajiem iemesliem, kas administratoram un kreditoriem lika nosvērties par labu sanatorijas pārdošanai Jūrmalas pašvaldībai bez izsoles rīkošanas bija šādai pārdošanai nepieciešamais laiks.
Jau ziņots, ka maksātnespējīgās SIA «Ominasis Latvia» kreditoru sapulce 17.jūlijā vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam atbilstoši piespiedu pārdošanas vērtībai - 4,6 miljoni latu.
Finanšu ministrija vēlāk savukārt paziņojusi, ka Jūrmalas pilsētas dome varētu saņemt aizdevumu Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādei, ja tā varētu izpildīt virkni nosacījumu, no kuriem vairāki nav tās kompetencē.
Kā ziņots, 1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa «Ominasis Latvia» pasludināja par maksātnespējīgu.
LETA jau ziņoja, ka «Ominasis Latvia» mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4 671 540 latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21 200 latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24 700 latu, kas kopā veido 3 905 901 latu. Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 765 639 lati, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.