Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien pauda atbalstu tam, ka Jūrmalas pilsēta iegādājas Ķemeru sanatoriju, lai gan finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien brīdināja par 15 līdz 20 miljonu latu lielu risku, ko šāds darījums var radīt.
Saeimas deputāti pauž atbalstu Ķemeru sanatorijas iegādei (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome ir piekritusi Jūrmalai izsniegt 4 356 000 latu aizdevumu ar noteikumu, ka no Ķemeru sanatorijas vispirms tiek noņemti visi apgrūtinājumi un apķīlājumi, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme.
Vilks šodien Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas atbild par Ķemeru sanatorijas jautājumiem, norādīja, ka, izsniedzot aizņēmumu Jūrmalai, pastāv iespēja saskarties ar ļoti nepatīkamām sekām, jo iedzīvotāji var paust neapmierinātību ar to, ka ir jāiegulda līdzekļi. No aizņēmumu padomes sēdes saprotams, ka Jūrmalas dome pēc sanatorijas iegādes vienkārši vēlas to apsildīt, apkurināt un gaidīt, kad interesi izrādīs kāds investors.
Nepieciešams tālākās darbības plāns, bet plāna nav, konstatēja Vilks. Jāņem vērā, ka ir pietiekami liels risks - 15 līdz 20 miljoni latu, norādīja finanšu ministrs. Plūme aģentūrai LETA pauda, ka šāda summa varētu veidoties, Jūrmalas pilsētai izvēloties ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā. Piemēram, ja tiks nolemts paredzēt naudu jumta salabošanai, ūdens un siltuma apgādes nodrošināšanai un citiem izdevumiem.
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) norādīja, ka ne jau aizņēmumu padomei jāskatās, vai jūrmalnieki būs ar mieru maksāt par līdzekļu ieguldīšanu. Jūrmalnieki domes rīcību varēs vērtēt arī nākamajās vēlēšanās un pašlaik lēmumu pieņem demokrātiski ievēlēta dome, skaidroja pilsētas mērs.
Viņš pauda, ka nevar šodien skaidri pateikt, kāds Ķemeru attīstības scenārijs tiks īstenots.
Raksturojot kredīta sniegšanas iespējas Jūrmalas domei, finanšu ministrs Vilks apliecināja, ka valsts ir gatava dot aizdevumu, taču ar nosacījumu, ka ir novērsti juridiskie riski un pašvaldībai ir skaidra attīstības vīzija par sanatorijas nākotni. Tieši kredīta saņemšanai izvirzītos «mājasdarbus» Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis raksturoja kā absurdus un neizpildāmus, piemēram, prasību, ka pirms kredīta saņemšanas objektam ir jābūt atbrīvotam no apgrūtinājumiem. Tāpat patlaban svarīgākais ir glābt ēku no sabrukšanas, bet pie turpmākās attīstības scenārijiem dome strādā, par Trukšņa sacīto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Saistībā ar aktualizēto jautājumu par Ķemeru sanatorijas iegādi bez apgrūtinājumiem komisijas sēdē tika norādīts, ka maksātnespējas administratora Ainara Kreica sagatavotais līgums, ko varētu parakstīt Jūrmalas pašvaldība, paredz, ka attiecībā uz daļu no saistībām maksātnespējas administrators darīs visu, lai tās nosegtu. FM Tiesību aktu departamenta direktore Inta Liepa norādīja, ka šāds formulējums nav pietiekams un nepieciešama skaidrība, ka sanatorijai apgrūtinājumu nebūs.
Kreics aicināja FM piedāvāt savu līguma redakciju, ko varētu apspriest. Savukārt Plūme aģentūrai LETA skaidroja, ka FM sagaida, ka attiecīgus līguma labojumus Kreics pats iesniegs Jūrmalas domei.
Kredīta izsniegšanu Jūrmalas pilsētas domei Ķemeru sanatorijas iegādei ir kavējis savstarpējās komunikācijas trūkums starp iesaistītajām pusēm, pēc šodienas komisijas sēdes norādīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšsēdētājs Dāvis Stalts, paužot gandarījumu, ka puses šodien komisijas sēdē beidzot sākušas diskutēt par neskaidrajiem jautājumiem un vairākos jautājumos panākta vienota izpratne.
Komisijas deputāti šodien balsojumā vēlreiz apliecināja, ka atbalsta Ķemeru sanatorijas nonākšanu Jūrmalas pašvaldības īpašumā, uzskatot to par piemērotāko risinājumu, lai glābtu unikālo arhitektūras pieminekli no sabrukšanas un atjaunotu tajā kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Saeimas komisijas sekretāre Inga Bite (RP) norādīja - rodas iespaids, ka valsts kredītu īsti nevēlas dot, taču to nesaka un meklē aizbildinājumus. Tādā gadījumā tas būtu godīgi jāpasaka, pauda deputāte. Savukārt komisijas deputāte Iveta Grigule (ZZS) minēja, ka valsts gadiem ir bijusi nesekmīga investora piesaistē Ķemeru sanatorijai un situācijā, kad iniciatīvu uzņēmusies pašvaldība, «liek tai ratos sprunguļus».
Atbildot uz deputāta Andreja Elksniņa (SC) jautājumu, vai pastāv riski, ka, Jūrmalas domei iegādājoties sanatoriju, pret valsti varētu tikt celtas kādas prasības, SIA «Ominasis Latvia» maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics norādīja, ka šādus riskus nesaskata.
«Šodienas sēde uzskatāmi parādīja, ka jautājuma lēnā virzība lielā mērā saistīta ar dialoga trūkumu starp iesaistītajām pusēm. Deputāti ir uzsvēruši, ka optimāls risinājums ir sanatorijas nonākšana pašvaldības pārziņā, kura atšķirībā no investoriem ir ieinteresēta saglabāt tās teritorijā esošo arhitektūras un kultūras pieminekli, kā arī attīstīt kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanu tajā. Tādēļ kā komisijas vadītājs šajās trīs nedēļās, kas atlikušas līdz plānotajai sanatorijas izsolei, pastiprināti un personīgi sekošu komunikācijai starp Jūrmalas pašvaldību, Finanšu ministriju un maksātnespējas administratoru. Ja būs nepieciešams, iesaistīsimies, izmantojot komisijas rīcībā esošo nelielo, bet efektīvo juridisko kapacitāti,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.
Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisiju «Par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, lai izvērtētu Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtētu situāciju saistībā ar SIA «Ominasis Latvia» reģ.Nr.40003417017 maksātnespēju» izveidoja 18.aprīlī. Izmeklēšanas komisija izveidota uz deviņiem mēnešiem pēc 35 Saeimas deputātu pieprasījuma.
Kā ziņots, maksātnespējīgās SIA «Ominasis Latvia» mantas, tostarp Ķemeru sanatorijas, izsole paredzēta 24.septembrī, teikts maksātnespējas administratora Kreica paziņojumā.
Ķemeru sanatorijas un citu «Ominasis Latvia» piederošu nekustamo īpašumu un kustamās mantas novērtējums un izsoles sākumcena ir 3 905 901 lats. Izsoles sākumcena daļēji apliekas ar pievienotās vērtības nodokli. Pēc kārtas šī ir pirmā izsole.
Jau ziņots, ka Jūrmalas dome vēlējās Ķemeru sanatoriju iegādāties bez izsoles, sanatorijas iegādei nepieciešamo finansējumu aizņemoties no Valsts kases. Taču Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome prasīja Jūrmalas domei iesniegt informāciju, lai iegūtu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām.
1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa «Ominasis Latvia» pasludināja par maksātnespējīgu.
LETA jau ziņoja, ka «Ominasis Latvia» mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4 671 540 latu.Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21 200 latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24 700 latu, kas kopā veido 3 905 901 latu. Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 765 639 lati, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.