Aizvadītā vasara šogad bijusi īpaši labvēlīga nekustamo īpašumu darījumiem Latvijā. Lai arī ekonomiskās krīzes sekas vēl jūtamas, kopumā situācija nekustamā īpašuma tirgū ir uzlabojusies un arī turpmākās prognozes par tirgus tālāko attīstību ir daudzsološas. Tiesa, šajā gadījumā runa ir par ārvalstu pircējiem, kas iegādājas īpašumus Latvijā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja nekustamo īpašumu kompānijas «Realia» Dzīvojamā fonda departamenta direktors Andrejs Kozels.
Šajā vasarā noslēgts rekordliels skaits darījumu par māju vai dzīvokļu iegādi tieši ar ārvalstu pircējiem no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas. Visvairāk īpašumu pārdots Jūrmalā un Rīgas centrā, norāda Kozels, piebilstot, ka tās ir dzīvošanai gatavas privātmājas vai dzīvokļi, kam nav nepieciešami papildu ieguldījumi un remonts. Retāk, bet tiek pirkta arī zeme tālākai apbūvei.
Būtiskākais iemesls īpašumu iegādei Latvijā ir iespēja saņemt uzturēšanās atļauju. Kā zināms, saskaņā ar spēkā esošajiem Imigrācijas likuma grozījumiem kopš 2010.gada, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par summu, kas nav mazāka par 100 000 latiem, iespējams iegūt pastāvīgu uzturēšanās atļauju sev un saviem ģimenes locekļiem. Citos reģionos minimālā summa īpašumu iegādei ir 50 000 latu. Nopirktie īpašumi galvenokārt tiek izmantoti paša īpašnieka atpūtai vai arī tos iegādājas ar mērķi izīrēt, norāda Kozels.
Kopš pagājušā gada ievērojami palielinājusies ārvalstu pircēju interese par īpašumiem Jūrmalā, kuru summa pārsniedz noteikto uzturēšanās atļaujas iegūšanas «minimumu». Tās ir summas sākot vidēji no 200 000 līdz 250 000 eiro (140 000 līdz 175 000 latu) un augstāk. «Tas liecina, ka pircēji vēlas iegādāties augstākās kvalitātes īpašumus,» secina Kozels.
Otra tendence - arvien vairāk pircēju meklē īpašumus Jūrmalas zaļajā zonā, novērojis nekustamo īpašumu speciālists. Ja vēl nesen lielākais pieprasījums pēc objektiem bija tieši Bulduros, Dzintaros un Majoros, kur viens no noteicošajiem faktoriem bija arī Dzintaru koncertzāles tuvums, tad tagad interese ir arī par tālākiem Jūrmalas rajoniem.
Izvēloties īpašumu, ārvalstu klientu būtiskākie nosacījumi ir, lai tas atrastos ūdens tuvumā un īpašums būtu pilnībā gatavs dzīvošanai, tajā nebūtu jāveic remonts. Turklāt visam jābūt maksimāli augstā kvalitātē. Kozels piebilst, ka ar remontdarbiem vai celtniecību ārvalstu klienti nodarboties negrib. Tas prasa laiku un ir pārāk sarežģīts process, īpaši, ja būvdarbiem jāseko līdzi no citas valsts.
Rīgā lielākais pieprasījums šovasar bijis pēc dzīvokļiem Rīgas centrā, īpaši vēsturiskajā daļā un «klusajā» centrā, informēja Kozels. Arī šajā ziņā ārvalsts pircēju prasības ir analogas - dzīvoklim jābūt gatavam dzīvošanai, pilnībā izremontētam, ar visām ērtībām, jāatrodas jaunā projektā vai renovētā ēkā, vidējā cena ap 2000 līdz 3000 eiro (1400 līdz 2100 lati) par kvadrātmetru. Atšķirībā no Jūrmalas Rīgā tomēr tiek meklēti lētāki piedāvājumi, tālab nereti dzīvoklis tiek iegādāts arī nedaudz tālāk no Rīgas centra, piebilda Kozels.
Runājot par vietējo pircēju aktivitāti, Kozels atzīst, ka šajā ziņā nekustamo īpašumu tirgus pēc ekonomiskās krīzes ir samazinājies, cilvēki kļuvuši daudz piesardzīgāki, nevēlas ņemt aizdevumus bankās.
Piedāvājums ar objektiem ir ļoti plašs, bieži vien par neadekvātām cenām, norāda Kozels. Savukārt tie, kas ir gatavi īpašuma iegādei, vairāk izvēlas tā dēvētos «guļamrajonus» - tieši te dzīvokļu tirdzniecība arī notiek aktīvāk. Vidēji tie ir darījumi par summām līdz 100 000 eiro (70 000 latu), un pārsvarā tie ir dzīvokļi agrāk celtās mājās.
«Dzīvokļi jaunos projektos tiek izvēlēti samērā maz, jo to cenas nereti līdzinās labā stāvoklī esošas privātmājas cenai un šādā gadījumā tālredzīgi domājošs pircējs dos priekšroku īpašumam ar zemi, nevis dzīvoklim,» piebilst Kozels.
