Arhitekts: Rīgas Doma tornis ir jānostiprina – ilgāk vilcināties nedrīkst (8)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības (VKPAI) saskaņotais Rīgas Doma torņa nostiprināšanas projekts ir iesniegts Kultūras ministrijā Eiropas savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai, jo ilgāk vilcināties ar remontdarbiem vairs nedrīkst, pastāstīja šā projekta vadītājs, arhitekts Ints Pujāts, portālu "Apollo" informēja "Public ID group" projektu direktore Tija Ezeriņa.

Pašlaik turpinās projektu atlase un lēmuma par finansējuma piešķiršanu vēl nav. „Esošais torņa tehniskais stāvoklis ne vien nespēj nest zvanu slodzi, bet arī neprognozējamas ārējās ietekmes, piemēram, spēcīgas vētras virs 30-35 metriem sekundē, var neatgriezeniski to deformēt. Tādēļ tornis ir jānostiprina neatkarīgi no tā saņemsim ES finansējumu vai nē,” uzsvēra Pujāts.

Projektētāji atzinību, ka pēc ilgām diskusijām ar VKPAI tomēr ir izdevies rast visām pusēm

pieņemamu risinājumu par vēsturiskā mantojuma saglabāšanas metodiku un tehniskais projekts ir saskaņots.

Pirms projekta izstrādes, izpētot torņa konstrukcijas, kopumā apsekojot aptuveni 1200 visdažādāko vienību, tika konstatēts, ka tās ir vairāk izpuvušas un ķirmju saēstas nekā sākotnēji uzskatīts. Tāpat tornis turpina grimt, veicot torņa digitālo uzmērījumu un fiziskā stāvokļa novērtējumu, atklājās, ka tornis sasvēries par 62 cm, nevis par 38 cm, kā tas bija pieņemts pēc 20 gadu laikā veiktajiem aprēķiniem.

„Jāņem vērā, ka pilnīgu torņa tehniskā stāvokļa ainu iegūsim tikai būvniecības priekšizpētes laikā, kad būs uzliktas sastatnes un varēs piekļūt virknei mezglu, kuri šobrīd ir nosegti ar skārdu un koka klāju. Tagad jāveic turpmākie rekonstrukcijas posmi – jāatrod būvdarbu veicējs, jāizpilda būvprojektēšanas nākamais solis – jāizstrādā un jāskaņo ar VKPAI objekta būvniecības detaļrasējums,” teica Pujāts.

Pēc arhitekta teiktā šim projektam ir vairāki izaicinājumi. Pirmkārt, atbilstošu finansējuma un darbu veicēja piesaiste, lai projekts tiktu īstenots kvalitatīvi un godprātīgi; otrkārt, tādu tehnoloģiju atrašana un izmantošana, kas nodrošinātu atjaunotā torņa ilgtspējību.

„Kā Rīgas siluets nav iedomājams bez Doma, tā baznīca nav iedomāja bez zvanu skaņām. Šī ir iespēja parūpēties par mums ierastā Rīgas silueta mūžību, vienlaikus atdodot mūsu pilsētai balsi un zvanu skaņo nesto svētību ikvienam tās iedzīvotajam un apmeklētājam,” piebilda Pujāts.

Jau vēstīts, ka pilnsabiedrības „BKB un Būvprojektu vadība”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi SIA „Būvinženieru konsultāciju birojs”, SIA „Arhetips” un SIA „Veldrums un Partneri”, izstrādāto Rīgas doma torņa atjaunošanas tehnisko projektu aptuveni pēc piecu mēnešu izskatīšanas augusta vidū VKPAI. Pašlaik projekts ir pieteikts Kultūras ministrijā ES līdzfinansējuma saņemšanai aktivitātē „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglābšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”.

Visiem iepriekš minētajiem uzņēmumiem ir plaša pieredze visdažādāko objektu, tai skaitā arī vēsturisko, projektu izstrāde. Piemēram, SIA „Būvinženieru konsultāciju birojs” izstrādājis un vadījis Biržas ēkas un biroju un daudzdzīvokļu ēkas R.Blaumaņa ielā 10 rekonstrukciju, Rātsnama un viesnīcas „Europa Royale” jeb tā saucamā Benjamiņu nama atjaunošanu.

Starp arhitektu biroja „Arhetips” lielākajiem objektiem var minēt VAS “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras” administratīvās ēkas rekonstrukciju un interjera izveidi, Latvijas vēstniecības ēkas Briselē rekonstrukciju un SIA „Lattelecom” administratīvo telpu renovāciju.

Tikmēr „Veldrums un Partneri” ir strādājuši pie tādiem vēsturiskiem objektiem var minēt dzīvojamās ēkas rekonstrukciju Grēcinieku ielā 4 un biroju ēkas rekonstrukciju Smilšu ielā 3.

Savukārt arhitekta Inta Pujāta pieredze ir veidojusies teju 30 gadu garumā un viņa kontā ir vairāk nekā 470 objektu – restaurētas un atjaunotas ēkas un jaunbūves; tostarp viņa gādībā jaunu elpu ieguvušas vairāk nekā 24 koka ēkas.

Komentāri (8)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu