Ekonomikas ministrija mainījusi priekšlikumu par ostu nodokļa noteikšanas principiem, tomēr šodien diskusijā par šāda nodokļa ieviešanas ieguvumiem vai zaudējumiem valsts budžetam gandrīz neviens tranzītbiznesa pārstāvis neatbalstīja jauno piedāvājumu, vienlaikus gan atzīstot, ka ir nepieciešams uzlabot ostu pārvaldību.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) prezentācijā piedāvāja jaunu variantu - par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu trīs lielo ostu pārvaldes valsts budžetā iemaksā 50% no izdevumu un ieņēmumu starpības, bet šī summa nevar būt mazāka par to, kas tiek iemaksāta pašvaldību budžetā.
Viņš uzsvēra, ka pēc līdzīgas pieejas 50% no pārskata gadā gūtās peļņas valsts pamatbudžetā iemaksā arī Latvijas Banka, kas tāpat kā ostu pārvaldes ir atvasināta publisko tiesību juridiska persona.
Pēc 2012.gada pārskata Rīgas osta pašvaldībai maksāja 352 000 latu, savukārt maksājumam valsts budžetā pēc gada pārskata tad vajadzētu būt 4,5 miljoniem latu.
Lai arī Pavļuts jau diskusijas sākumā aicināja runāt par ostu pārvalžu spēju absorbēt uzlikto jauno nodokli, lielākā daļa diskusijas dalībnieku bija pārliecināti, ka šī maksa tiks uzlikta ostas komersantiem, kas attiecīgi sadārdzinās tranzīta koridoru caur Latviju un ostas vairs nebūs konkurētspējīgas ar kaimiņvalstu ostām.
Latvijas tranzītbiznesā iesaistītie pārstāvji skaidroja, ka objektīvu apstākļu dēļ jau šogad samazinās caur Latviju transportēto kravu apjomi un viens no galvenajiem iemesliem ir Krievijas ostu mērķtiecīga attīstība Baltijas jūras krastos. Ņemot vērā šos objektīvos apstākļus, neesot prātīgi runāt par maksas palielināšanu. Latvijas dzelzceļš pārstāvis informēja, ka septembrī, piemēram, pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomi ir samazinājušies vairāk nekā par 20%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Pagaidām gan neesot pamata satraukumam, jo infrastruktūru dzelzceļš varot uzturēt, ja kravu apjoms nenokrīt gadā zemāk par 45 miljoniem tonnu gadā. Tāpat uzņēmēji norādīja, ka ir svarīgi vērtēt ostu darbu pēc pārkrauto tonnu apjoma, jo tieši pārkrauto tonnu skaits nosaka, cik lieli līdzekļi no kravām nonāk budžetā.
Pavļuts diskusijas sākumā norādīja, ka tranzītbiznesa pārstāvji vairāk domājot par savām biznesa interesēm, ne valsts budžetu. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas ostu daļa summāri reģionā nav palielinājusies, turklāt loģistikas indeksā Latvija ir atkritusi atpakaļ. Viņš norādīja uz vairākiem faktiem, kas liekot aizdomāties par Latvijas ostu konkurētspēju. Piemēram, salīdzinot aģentu kompāniju skaitu ostās, Latvija krietni atpaliek - Tallinā tādas darbojoties 98, bet Rīgā tikai 28. Noslēgto līgumu summas sadalījums pa iepirkumu sliekšņiem 2011.gadā parādot, ka 83% iepirkumu Latvijas ostās veikti zem līmeņa, kad nāktos izsludināt atklātu iepirkumu. To varot panākt, projektu sadalot daļās.
Ministrs arī skaidroja, ka ostas tomēr pelnot, lai gan juridiski korekti to būtu saukt par ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem. No 2012.gada pārskatiem esot redzams, ka šis rādītājs Rīgas ostā ir 30%, bet Ventspilī - 34%
Pavļuts arī norādīja, ka Rīga dīvainu iemeslu dēļ pašvaldības budžetā maksā krietni mazāku summu nekā Ventspils osta. Piemēram, 2012.gadā Rīga pašvaldību budžetā iemaksājusi 352 000 latu, bet Ventspils - 1,04 miljonus latu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss savukārt uzsvēra, ka ostu konkurētspēja nepārprotami esot jāuzlabo, taču tas neesot izdarāms, uzliekot ostām jaunu nodokli. Viņš skaidroja, ka ostas veic arī virkni ostu uzturēšanas darbus un kopumā tie izmaksājot Latvijas ostām ap 24 miljoniem latu, un tie tiek finansēti no Latvijas ostu ieņēmumiem. Matīss uzskata, ka izeja ir uzlabot ostu ekonomiju, it īpaši ņemot vērā, ka daļa kravu aiziet uz Krievijas ostām, kurās notiek plaši infrastruktūras paplašināšanas darbi.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis skaidroja, ka Latvijas ostās «milzu nauda» netiekot iekasēta - ap 59 miljoni latu gadā. Turklāt ostas attīstot vērienīgus infrastruktūras attīstīšanas projektus, līdz ar to ņemti aizdevumi no bankām. Līdz ar to jau tagad ostām esot līdzekļu deficīts Viņš arī skaidroja, ka, ja jau ostas var maksāt valsts budžetā, tad jau tām nevajagot Kohēzijas fondu atbalstu.
Turklāt patlaban jau esot uzsākti projekti 210 miljonu latu apmērā, kas ar ES līdzfinansējumu esot jāpabeidz līdz 2015.gada vidum. Sarmulis bija aprēķinājis, ka EM priekšlikuma iespaidā Latvija varētu zaudēt pat 1,2% iekšzemes kopprodukta.
SIA «Rīgas Centrālais termināls» pārstāvis Ralfs Kļaviņš savukārt kritizēja Rīgas ostas infrastruktūras attīstīšanas projektu vadību. Piemēram, Krievu salas projektā, kur privātās investīcijas paredzētas 110 miljoni eiro, tikai vienu reizi esot izdevies tikties ar ostas valdi, lai pārrunātu šī projekta realizāciju. Viņš arī norādīja, ka osta šajā projektā desmitkārt pārmaksājusi par piestatņu izbūvi. Rīgas ostā esot nepieciešami uzlabojumu investīciju vadībā, savukārt ostu nodoklis varot kritiski ietekmēt arī šī projekta attīstību. Kļaviņš arī skaidroja, ka ogļu apjomi patlaban ir būtiski samazinājušies kā Ventspils, tā Rīgas ostā, ko nosaka tirgus konjunktūra.
Neatkarīgais eksperts Tālis Linkaits savukārt norādīja, ka, ņemot vērā, kādā situācijā pēc «Liepājas metalurgs» problēmām ir Liepājas osta, drīzāk būtu jādomā par maksājumiem no Rīgas un Ventspils ostām, lai palīdzētu Liepājai. Viņš arī norādīja, ka, ja arī valsts budžetā tiktu ieskaitīti līdzekļi no ostām, tie būtu jānovirza tranzītkoridora attīstībai, piemēram, «Latvijas Dzelzceļa» infrastruktūrai.
Latvijas tranzītbiznesa asociācijaspārstāvis Guntars Krieviņš savukārt skaidroja, ka jau patlaban uz Latviju skatās tranzītbiznesa klienti no malas, jo šī nozare esot ļoti jūtīga.
Kā ziņots, Reformu partija (RP) ir piedāvājusi premjeram vairākus priekšlikumus, kā valsts budžetu papildināt par 50 līdz 70 miljoniem latu. Kā vienu no būtiskākajiem Saeimas RP frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica ieteica ostu nodevas ieviešanu, norādot, ka Tallinas osta Igaunijas budžetā ik gadu iemaksājot līdz 40 miljoniem eiro (28 miljoniem latu).
Pēc RP ierosinājuma Ekonomikas ministrija iepriekš bija sagatavojusi grozījumus likumā «Par ostām», kas papildus ostu pārvalžu jau maksātajiem nodokļiem paredzēja 20% no visām Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas iekasētajām maksām ieskaitīt valsts budžetā.
