Rudens kross skolēnam – vai tiešām tik grūti? (14)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Neiztrūkstoši līdz ar skolas gaitu atsākšanu rudenī daudziem skolēniem tas nozīmē arī fiziskās slodzes pieaugumu ikdienā sporta stundās. Jau daudzus gadus vairumā skolu notiek ikgadējais rudens kross, kas daļai skolēnu liek vērsties pie ģimenes ārstiem, lai saņemtu atbrīvojumu no minētā pasākuma. Bet vai tiešām kross ir tik netīkama nodarbe, kā sākumā varētu šķist? Par to sīkāk stāsta sporta ārste, fiziskās veselības, sporta medicīnas un rehabilitācijas centra «Sporta laboratorija» vadītāja Sandra Rozenštoka.

«Manā praksē ir vairāki gadījumi, kad vecāki vasaras sākumā atved pie mums uz «Sporta laboratoriju» apaļīgākus vai ne tik sportiskus bērnus ar mērķi notestēt viņu fizisko sagatavotību, lai vasaras laikā bērns regulāru treniņu laikā uzlabotu savu fizisko formu,» pieredzē dalās S.Rozenštoka. Ķermenis ir vienota sistēma, tāpēc ierodoties «Sporta laboratorijā», apmeklētāju sagaida jautājumu virkne no speciālistiem par tā veselības un sportošanas vēsturi. Šis ir būtisks aspekts, lai novērtētu, kā ķermenis reaģē uz noteiktām slodzēm tagadnes apstākļos. Pēc tam seko kompleksais slodzes tests, kura laikā nepārtraukti tiek vērtēts gan asinspiediens, gan kardiogramma un elpošanas rādītāji, kā arī kopējā adaptācija slodzei un atjaunošanās periods. Rezultātā skolēna vecāki iegūst plašu pārskatu par savas atvases fizisko sagatavotību – kādas intensitātes slodzes tam piemērotas, ko vēlams mainīt pašreizējā treniņu procesā, lai uzlabotu fizisko formu un pats galvenais – lai sportošana būtu veselīga.

Ja vasarā veiktas regulāras fiziskas aktivitātes, pienākot rudenim, skolēns ir sagatavojis savu ķermeni arī regulārai fiziskai slodzei skolas sporta stundās, tai skaitā rudens krosam. «Pieļauju, ka rudens krosa iekļaušana skolas sporta nodarbību normatīvos sākotnēji bijusi ar ļoti labu domu, proti, bērni, kuri vasarā regulāri kustējušies vai aktīvi pavadījuši laiku, ir sagatavojušies arī noskriet tos pāris kilometrus, atsākoties skolai. Diemžēl, mūsdienu ritms ir mainījis skolas vecuma bērnu dzīvesveidu diezgan krasi, jo tie, kuri ar sportu nenodarbojas papildus tam, kas tiek prasīts skolā, ir pasīvi un brīvo laiku pavada pārsvarā nekustīgi,» konstatē S.Rozenštoka. Kā vēl vienu mīnusu pieredzējusī speciāliste min, ka sporta stundās tiek veltīts salīdzinoši maz laiks, lai bērnam iemācītu elementāras lietas, piemēram, kā pareizi skriet – kur likt rokas un kājas, turēt plecus, pārnest svaru, pareizi elpot, kādu tempu izvēlēties, atbilstoši distances garumam utt.

Skolēniem, kas vasaru pavadījuši laiski gozējoties saulītē, ārste iesaka izmantot lietderīgi to laiku, kas pašlaik atlicis un kaut nedaudz sagatavot organismu paredzētajam skrējienam. «Neilgs, bet regulārs – vairākas reizes pirms pašām sacensībām – skrējiens mobilizēs skolēna ķermeni, kā arī ļaus pašam sajust sev piemērotāko tempu. Vēlme un patika skriet, pat tiem skolēniem, kuriem sākotnēji rudens kross uzdzen šermuļus, radīsies tad, kad sajutīs savu ķermeni,» stāsta S.Rozenštoka. «Protams, daudzu jaunu cilvēku galvenā problēma ir nespēja vienmērīgi sadalīt slodzi visas distances garumā – no sākuma skrien ar pilnu atdevi, bet distances vidusdaļā jau spēki izsīkst, un atlikušo daļu līdz finišam nākas noiet vai pat izstāties.» Vēlams, lai sagatavošanās skrējieni notiktu pa tādu segumu, kā plānots kross, lai pieradinātu pēdas, un sacensību laikā nerautu tās krampī, nesāktu sāpēt.

Jaunākajiem rudens krosa dalībniekiem bez vecāku līdzdalības sagatavošanās procesā neiztikt. Vecāko klašu skolēni daudzmaz adekvāti spēj paši novērtēt savas fizisko spēju robežas, tomēr sākumskolas skolēniem visvairāk var palīdzēt vecāki, kuri dodas šajos sagatavošanās skrējienos līdzi, pielāgojoties jaunās atvases skriešanas tempam un ik pa laikam apjautājoties, kā bērns jūtas. Par ļaunu nenāks arī saruna ar treneri par bērna fizisko sagatavotību, ja tas nodarbojas ar kādu ārpusskolas fizisko aktivitāti. Tomēr, pats galvenais vecāku uzdevums ir iedrošināt bērnu par to, ka ne vienmēr aizskriešana visiem pa priekšu startā ir lielākais sasniegums. «Krosa distance, atbilstoši katrai vecuma grupai, ir pietiekami gara – ja skolēns iesākt to vienmērīgā tempā un skrējiena vidusdaļā jūt, ka spēki vēl atlikuši gana – tad var kāpināt tempu, lai finišu sasniegtu labāko starpā. Tieši ticība savām spējām un apziņa, ka tas ir labākais, ko skolēns var paveikt, sniedzot gandarījumu, ir vecāku audzināšanas uzdevums,» padomos dalās S.Rozenštoka.

Kad pienākusi sacensību diena, pirms skrējiena noteikti nepieciešama iesildīšanās. Izapļot plecus, rokas, izvēzēt kājas, veikt izklupiena soli – pavisam elementāri iesildīšanās vingrojumi nodrošinās to, ka skolēnu trasē nepārsteigs sāpes. Tāpat lēnām jāpaskrien 4-5 minūtes, un var stāties uz starta līnijas. Lai arī kross nereti notiek nelīdzenos apvidos, kur temps nav ātrs un vienmērīgs, līdzīgi kā pēc skrējiena maratonā, nekādā gadījumā uzreiz pēc finiša sasniegšanas nedrīkst apstāties – vēlams pāriet soļos, veikt dziļas ieelpas un izelpas.

Svarīgs ir arī apģērbs – skaidrs, ka speciāli neviens neiegādāsies apģērbu, paredzētu tikai krosa sacensībām, tomēr S.Rozenštoka piezīmē, ka svarīgi, lai skolēns vispār ierodas uz sacensībām sporta tērpā. Tas tāpēc, ka aizvien biežāk vērojama tendence, ka skolēni uz sporta stundām ierodas parastā ikdienas apģērbā... Nieks, bet svarīgs elements sporta apģērbā ir zeķes, kuras neberž kājas. Kājās noteikti velkami skriešanas apavi, kas pasargās pēdas un potītes no dažādām mikrotraumām.

Nobeigumā S.Rozenštoka, kas ir vairāku Latvijas nacionālu izlašu sporta ārste, vēl min, ka viņasprāt papildus 2-3 stundas nedēļā, pavadot dažādās sporta nodarbībās, būtu vitāla nepieciešamība jebkuram pusaudzim, sākot no 12 gadu vecuma. Tas garantētu ne tikai labus rezultātus skolas sporta nodarbībās, bet gavenokārt pieradinātu cilvēku pie regulārām aktivitātēm, arī uzsākot pastāvīgas gaitas pēc skolas absolvēšanas.

Komentāri (14)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu