No nākamā gada tiks uzsākta valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības fonda izlīdzināšana, vispirms plānots paaugstināt zemākās mēnešalgas, noskaidroja aģentūra BNS.
Nākamgad palielinās valsts pārvaldē strādājošo algas (126)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nākamajā gadā valsts sektorā strādājošo atalgojuma palielināšana notiks, to pielīdzinot privātā sektora algām. Finanšu ministrija (FM) norāda, ka valsts finansējums vajadzīgs zemāko algu palielināšanai, savukārt premjers Valdis Dombrovskis («Vienotība») uzskata, ka algas jāceļ pakāpeniski, nepieļauj pirmskrīzes laika kļūdas.
Valsts Kancelejas vadītāja Elita Dreimane norāda, lai arī valsts sektorā strādājošo algas ir palielināmas, papildus līdzekļus šiem mērķiem budžetā nebūtu jāprasa. Tā vietā jāatvieglo dažādas procedūras,, padarot iestāžu darbu efektīvāku un vienkāršojot dažādus citus normatīvos regulējumus. Tas būtiski ļaus samazināt administratīvo slogu, kā rezultātā naudu, kas šobrīd tiek izlietota nevajadzīgi, būtu iespējams novirzīt atalgojumu palielināšanai.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis skaidroja, ka no nākamā gada vispirms plānots paaugstināt zemākās mēnešalgas. Valsts sektorā strādājošo algu izlīdzināšanā ņemts vērā nākamgad plānotais minimālās algas pieaugums no 200 līdz 225 latiem. Lielākais algu pieaugums plānots, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts vides dienesta, Latvijas Nacionālā arhīva un muzeju darbinieku algām.
Pēc Jarocka sniegtās informācijas, nākamgad par 1,5% jeb 26 latiem pieaugs arī ministru algas, tomēr šo algu pieaugums nav saistāms ar valsts iestāžu darbinieku atlīdzības fonda izlīdzināšanas procesu. Ministru algas pieaugs, jo tās ir piesaistītas vidējās algas apmēram valstī. Ņemot vērā, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu tā ir pieaugusi, attiecīgi tiks palielināts arī ministru atalgojums.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka turpmāk valsts virzīsies uz konkurētspējīgu mēnešalgu tās iestādēs strādājošajiem speciālistiem, algu līmeni sasaistot to ar privātā sektora algām 80% apmērā. Līzdīgi kā Dreimanie, arī Jarockis uzsvēra, ka šī procesa ietvaros tiks īstenoti dažādi optimizācijas pasākumi, kas vienlaikis valsts iestāžu darbu padarīs efektīvāku.
Arī premjers uzsvēra, ka, atbilstoši budžeta iespējām, atalgojums valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā ir pakāpeniski jāceļ, tomēr nedrīkst pieļaut pirmskrīzes laika kļūdas. «Ir svarīgi, lai atalgojuma kāpums notiktu kopsolī ar produktivitātes pieaugumu. Tādēļ patlaban tiek veikts darbs pie valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas, kā arī ierēdņu motivācijas sistēmas ieviešanas,» viņš norādīja.
Premjers neslēpa, ka saņēmis arī vairākus ministra amata kandidātu atteikumus ieņemt piedāvāto amatu tieši nepietiekamā atalgojuma dēļ.«Zināma problēma ar atalgojuma adekvātumu pastāv, jo, uzrunājot ministra amata kandidātus, vairākas reizes esmu saņēmis pamatotus atteikumus, jo, darot kvalificētu darbu privātajā sektorā, iespējams nopelnīt ievērojami vairāk. Lai arī šis nav prioritārs jautājums nākamā gada budžeta kontekstā, tas ir jautājums, kas ir jārisina. Atbalstu Valsts kancelejas uzsāktās reformas cilvēkresursu pārvaldības jomā,» teica Dombrovskis.
Savukārt Jarockis pauda, ka šobrīd valsts ierēdņu algas zaudējušas konkurētspēju ar privātā sektora algām, jo vairāk nekā puse iestāžu darbinieku nesaņem vairāk par 500 latiem mēnesī. «Ņemot vērā iepriekšējos gados veiktos mēnešalgu samazinājumus, ir izveidojusies situācija, ka valsts pārvaldē nodarbināto algas ir zaudējušas konkurētspēju ar privātā sektora algām. Šobrīd 68% valsts budžeta iestāžu darbinieku mēnešalga nepārsniedz 500 latus,» norāda Jarockis.
Arī Dreimane uzsvēra, ka profesionāļu noturēšanas problēma valsts pārvaldē arvien samilzt. «Pētījumi rāda, ka valsts pārvaldes vadītāju atalgojums ir par 54% zemāks nekā vidējais atalgojums tāda paša līmeņa vadītājiem privātajā sektorā. Nav noslēpums, ka Ministru prezidents saņem mazāku atalgojumu par premjeriem Igaunijā un Lietuvā. Savukārt, salīdzinot ar atalgojumu ES institūcijās, premjera alga ir pielīdzināma Briseles lietveža, kā arī privātā sektora vidēja un zemākā līmeņa vadītāja atalgojumam Latvijā,» norādīja Dreimane.