Ar ES Mūžizglītības programmas atbalstu top jauns sadarbības modelis pieaugušo izglītībā, informēja Inese Matisāne, Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Komisijas projekta «Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā» komunikācijas koordinatore.
Šobrīd Latvijas valstī ir uzsākta diskusija par to, kādai jābūt pieaugušo izglītības politikai laika posmā no 2014.-2020. gadam.
Septembra sākumā notikušais forums «Latvijas administratīvi teritoriālo struktūru iesaistīšanās pieaugušo izglītības pārraudzībā un īstenošanā» iezīmēja jaunu pieeju pieaugušo izglītībā, kas orientēta uz cilvēku vajadzībām Latvijas reģionos.
«Tas ir jauns pieaugušo izglītības īstenošanas modelis un vairāk vai mazāk uzskatāms par projektu, kas pēc priekšlikumu uzklausīšanas maināms un uzlabojams,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.
Tā kā iepriekšējais plānošanas periods ir mazinājis IZM lomu pieaugušo izglītībā, ministrija ir gatava uzņemties politisko atbildību un pārraudzīt šo jomu divos virzienos - plānošanas reģionu līmenī un nozaru ministriju līmenī.
Lai īstenotu šo modeli, IZM uzņemas normatīvo aktu izveidi, politikas īstenošanas pārraudzību, finanšu piesaistes un sadales principu ieviešanu, datu bāzes izveidi un uzturēšanu un dažādu pētījumu pasūtīšanu un to rezultātu analīzi. Savukārt plānošanas reģioni un nozares ministrijas apzina reģiona darba tirgus vajadzības, pieprasa finansējumu un izsaka priekšlikumus, kā to īstenot, nosaka pieaugušo izglītībā iesaistīto skaitu, sadalījumu, koordinē profesiju apguvi, analizē cilvēku vajadzības, intereses, apzina un monitorē piedāvājuma kvalitāti, atskaitās par to, kā notiek pieaugušo izglītības process, kā arī nodrošina informāciju un komunikāciju.
«Lai pārraudzītu pieaugušo izglītības sistēmu, nepieciešams izveidot vai nu konsultatīvu, vai uzraudzības padomi (nav būtiski, kā to šajā brīdī nosauc), kura lemtu ne tikai par finanšu sadali, bet arī izvērtētu rezultātus, akceptētu reģionu pieprasījumu profesiju apguvei, noteiktu un apstiprinātu profesiju apguvi saskaņā ar darba tirgus vajadzībām,» uzsver B. Bašķere.
Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš, kam ir bijusi iespēja plānot pieaugušo izglītību pirmajā un otrajā plānošanas periodā, secina: iepriekš pieaugušo izglītībā ir pietrūcis teritoriālā skatījuma.
«Kā nodrošināt, lai mēs operatīvi reaģētu uz konkrētas teritorijas: Alsungas, Durbes, Saldus, Liepājas - jebkura cita novada vai pilsētas - konkrētām vajadzībām?» viņš jautā. «Esošā sistēma ir vairāk orientēta uz valsti kopumā, bet cilvēki nav gatavi mainīt dzīvesvietu un pārvietoties uz citurieni. Otrkārt, šobrīd nav tik daudz uzņēmumu, kuri varētu piedāvāt tik lielu atalgojumu, lai cilvēks būtu gatavs ar visu ģimeni un saimniecību pārcelties.»
No tā izriet, ka Latvijas cilvēkiem svarīgi palīdzēt atrast to piedāvājumu izglītībā, kurš viņiem ir nepieciešams, lai viņi varētu dzīvot konkrētā vietā, lai viņi noturētos darba tirgū, bet, ja ir pazaudējuši darbu, atgrieztos tajā. Palīdzēt saprast, kāda veida darbaspēks, kompetences un prasmes ir nepieciešamas katrā reģionā un kur šis darba devējs ir tuvākajā apkārtnē, cik ir šo darba devēju, kuri var piedāvāt darba vietas. Arī tajā gadījumā, kad cilvēki, piemēram, dzīvojuši divatā un spējuši ar pensiju nosegt izdevumus, bet kāds no viņiem pēkšņi palicis viens - lai viņš zina, kurp iet un kur iespējams piepelnīt.
«Nedrīkst pretnostatīt strādājošos un bezdarbniekus - kurā no cilvēku grupām investēt. Jebkurš cilvēks no šī miljona darbaspēka var tur nonākt [palikt bez darba - aut.],» norāda Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Labklājības ministrijas prioritāte, pēc I. Lipska vārdiem, ir cilvēki ar zemām izglītības pamatprasmēm. Tāpat - cilvēki, kuri saņem minimālo algu, viņiem ir divi un vairāk bērni, cilvēki-invalīdi. Valstij ir jāsaglabā atbildība par atsevišķām mērķgrupām, novēršot iespējamos riskus.
Diskusijas bija karstas, un viedokļi atšķīrās. Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce noraida reģionu lomu finansējuma administrēšanā.
«Lielāka birokrātija, kas iet cauri plānošanas reģioniem, nav vajadzīga. Ir jāizmanto tie darba tirgus prognozēšanas mehānismi, kas jau ir,» pauda A. Līce.
Foruma dalībnieku emocijas centās atvēsināt K. Godiņš, norādot, ka šobrīd vēl ir pāragri koncentrēt uzmanību uz «naudas dalīšanu» - nepieciešams pilnveidot koordināciju un sadarbību starp visām pieaugušo izglītībā iesaistītajām pusēm. Viņaprāt, iespējams, lielai daļai foruma dalībnieku radās sajūta, ka nu tiek iznīcināts kaut kas nozīmīgs, par ko cilvēki bijuši atbildīgi, tāpēc sarunu gaitā katrs centās uzsvērt, «cik viņš ir vajadzīgs, pareizs un nepieciešams».
Kurzemes reģiona administrācijas vadītājs arī norāda, ka, veidojot jaunu sadarbības modeli, nedrīkstam aizmirst, ka darba devēji ir ne tikai privātais sektors, bet arī publiskais sektors, ka mums ir ne tikai strādājošie un bezdarbnieki, bet arī pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, un katram no viņiem ir atšķirīgas intereses. Jauniešiem ir citas prasmes un iemaņas, pirmspensijas vecuma cilvēkiem - citas. Kādu piedāvājumu mēs sagatavosim tiem, kuriem kaut kā pietrūkst, un kā to, kas jau ir, saglabāsim un attīstīsim tālāk - tie ir jautājumi nākamajiem forumiem.
Vilnis Kazāks, Latvijas Amatniecības kameras prezidents, iestājas par profesionālo kameru lomu darba tirgus sakārtošanā: «Kamēr nebūs sakārtota «apakša», «augšā» mēs muļļāsimies. Sistēmai nav loģiska pamata, tāpēc ir šie savstarpējie kašķi. Viss notiek uz vietas, un nav vajadzīgi nekādi profesionālās kompetences centri.»
Savukārt biedrības «Vidzemes reģiona profesionālās izglītības attīstības kompetences centrs» vadītājs Ainārs Iesavs ir pārliecināts, ka mūžizglītība neatrisinās visas sociāli ekonomiskās problēmas mūsu valstī. Paralēli ir jārada darba vietas.
Forums «Latvijas administratīvi teritoriālo struktūru iesaistīšanās pieaugušo izglītības pārraudzībā un īstenošanā» tika organizēts Eiropas Komisijas projekta «Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā» ietvaros (Eiropas Komisijas granta lēmums Nr. 2012 - 3753/001 - 001). Kopumā laikā līdz 2014. gada martam plānoti seši starpresoru forumi par dažādām pieaugušo izglītības tēmām.
