Pasaulē pastāv populārs uzskats, ka automašīnas remonts pie pazīstama cilvēka ir lētāks, drošāks un tikpat kvalitatīvs, kā sertificētos servisos. Ar sūro realitāti iepazinās portāla «Apollo» lasītājs Kārlis (vārds mainīts), kurš vēlējās izklāstīt savu pieredzi ar remontu pie paziņas.
Kādā otrdienā klients aizved mehāniķim Edgaram Barlotam savu auto ar sūdzībām par siksnas čīkstēšanu motora apvidū, vibrāciju bremzējot, stūres klabēšanu un izdegušiem miglas lukturiem. Nākamajā dienā mehāniķis Klientam pavēsta, ka pēc situācijas izpētes nepieciešams nomainīt visus bremžu diskus, pāris motora siksnas, stūres sviru, un kaut ko kondicioniera iekārtai, kā arī jānomaina miglas lukturu spuldzītes - tas viss tikai par 285 Ls + 60 Ls par darbu. Klients nopūšas, bet saprot, ka ja meistars saka, tad jātaisa. Galu galā drīzumā viņa sievai gaidāmas dzemdības - vāģim jābūt kārtībā, citādāk ar ko tad lai brauc uz dzemdību namu? Lieta tāda, ka mehāniķa kungam nav brīvu līdzekļu, lai nopirktu rezerves daļas, tāpēc jāiedod 285 Ls par detaļām, kurus klients trešdienā atstāj mehāniķa draudzenei, kura strādā kādā krodziņā.
Klients ar mehāniķi vienojas, ka auto būs gatavs sestdienas rītā plkst. 10.00 - lai klients uzreiz pēc tam varētu doties uzspēlēt kādā festivālā Lietuvā. Šķiet, ka klients sāk just ko aizdomīgu, tāpēc sazinās ar mehāniķi piektdienas vakarā, lai pārliecinātos, ka viss iet pēc plāna. Ap 19.00 viss virzās, ap 23.00 tomēr parādās problēma - neesot mehāniķim piegādāti pareizie diski, bet vecos, kas jau esot noņemti, nevarot likt atpakaļ, «zin kā». Pareizos diskus sestdienā dabūt nevar - klientam nekas cits neatliek, kā zvans draugam, kurš laipni piekrīt aizdot savu mašīnu braucienam.
Ļoti aizņemtā mehāniķa tālrunis diemžēl kļūst sasniedzams tikai vēlā svētdienas vakarā - viņš ļoti sirsnīgi lūdz aizskaitīt viņam vēl pusi par darbu - 30 latus, «zin tā un šitā».
Pienāk otrdienas rīts - klientam atnāk e-pasts no CSDD par to, ka automašīna atstāta stāvēšanai aizliegtā vietā. Sods fiksēts iepriekšējā dienā - mehāniķis laikam uzlicis diskus un aizbraucis pavizināties (droši vien pēc kādām rezerves daļām), pie reizes saņemot «plāksteri» 20 latu apmērā. Klientam tas liekas komiski, jo viņš domā, ka vismaz auto ir sataisīts, iedos mehāniķim par 20 latiem mazāk, un viss būs labi. Mehāniķis gan nav sazvanāms ne otrdien, ne trešdien, un arī ne ceturtdien. Klients ir kļuvis jau daudz bažīgāks, un sāk nopietni raizēties - tomēr auto viņam ir tikai viens, un sestdien jau jābrauc uz koncertu Jūrmalā.
Pienācis piektdienas vakars, un pienāk arī zvans no mehāniķa - esot bijušas problēmas, tādēļ neesot pacēlis klausuli, bet citādāk viss ir forši, un lai sestdien ap 13.00 laižot pakaļ vāģim. Kas attiecoties uz sodu - to viņam esot apsolījuši nodzēst.
Sestdienā, plkst. 13.00, ierodoties pēc mašīnas, klients zvana mehāniķim apmēram 30 reizes un nesazvana. Klients pie mehāniķa garāžas (atrodas vecāku mājas pagalmā) satiek viņa tēvu - viņš saka, ka auto esot parādījies sētā tikai dienu iepriekš. Palūdzu, lai apskatās, vai bremžu diski ir mainīti, vismaz tad būtu skaidrība, ka lietas tomēr virzās uz priekšu. Nē, cik varot redzēt - diski mainīti nav. Stulbi - tad jau arī nav nemaz bijuši noņemti ... Stulbi - mehāniķi nevar sazvanīt ne viņa tēvs, ne arī māte.
Klients saprot, ka situācija ir izvērsusies dikti nepatīkama, jo vienīgā atslēga ir pie meistara. Neko darīt - dzīvē gadās visādi, klients brauc uz koncertu ar kolēģa auto. Kamēr brauc, negribīgi, bet tomēr uzraksta vēstuli mehāniķa draudzenei, aprakstot situāciju un paužot bažas par mehāniķa uzticamību. Tikmēr iesaistās klienta sieva, kura enerģiski pieslēdzas situācijai (vajag vāģi atpakaļ un kārtībā, citādāk nebūs ar ko uz dzemdību namu braukt). Viņa iegūst mehāniķa draudzenes numuru, piezvana viņai, un lūdz nodot viņas draugam, ka, ja diennakts laikā netiks atdots auto, tiks ziņots policijai.
Pēc pusstundas klientam zvana mehāniķis un klausulē kaut ko burkšķ par nepatiesiem apvainojumiem un apsūdzībām. Lieta esot tāda, ka mehāniķis nedaudz «aizdzēries» un saldi gulējis, jā, viņš zinot, nevajagot viņam vēl atgādināt, ka mums abiem zināmam cilvēkam viņš ir parādā 200 latus. Šo informāciju ieguvu no paša aizdevēja, kad apzvanīju cilvēkus, interesējoties par mehāniķa pazušanas iemesliem. Par auto - būšot gatavs nākamajā dienā.
Svētdienas rīts pienāk saulains, un ar ziņu no mehāniķa, ka saplīsusi suporta vadīkla, bet mēģināšot samedīt autokapsētās. Klients ar mehāniķi paliek uz sakariem, kas būtībā jau ir zināms progress. Bet ... Nevienā no trīs autokapsētām, kur mehāniķis paviesojies, diemžēl vadīklu atrast neizdevās, un klientam nekas cits neatliek kā zvanīt draugam, lai vēlreiz aizņemtos auto. Tā gadās, teiktu Kurts Vonnegūts.
Pirmdienas pēcpusdienā auto atkal satika savu saimnieku. Misters mehāniķis gan nepagodināja ar savu klātbūtni - atstāja atslēgas savam vectēvam. Klients tajā brīdī šim faktam nepievērsa lielu vērību, galu galā - jau tā kā mazliet nelabi no šī visa.
Kas bija skaidrs - spuldzītes mehāniķis bija nomainījis, par diskiem un pārējo klients nemācēja spriest. Abi sazinājās telefoniski - klients gribēja būt goda vīrs un godīgi samaksāt atlikušo summu par godīgi paveikto darbu, tad kad būtu nodzēsies mehāniķa iegūtais sods par apstāšanos neatļautā vietā. Mehāniķis vēstīja, ka esot zvanījis policijai, viss esot kārtībā. Klients apskatījās e.csdd.lv - sods joprojām uzrādījās, bet nospļāvās, un aizskaitīja mehāniķim 30 latus.
Vai manu vai - tikai pēc pāris dienām pienāca apskaidrība - kad atkal iečīkstējās siksna un atgriezās pazīstamā vibrācija bremzējot, jautājumi par mehāniķa godīgumu kļuva lieki. Vēl jo vairāk, kad cits meistars, un remontējot citu vainu, pēc klienta lūguma, apskatīja mehāniķa paveikto.
Klients bēdīgs un dusmīgs zvana mehāniķim - sanāk, tā, ka nauda paņemta, bet diski un viss pārējais veikala plauktā. Mehāniķis, būdams ģēnijs, burkšķ, ka viss esot izdarīts. Klients piedāvā mehāniķim apskatīt burvīgās bildes, mehāniķis atsakās, un uzreiz piedāvā atmaksāt naudu.
Abi vienojas par termiņu nedēļas laikā, kas, protams, tiek pagarināta vēl par nedēļu, kuras laikā izkrāptā summa diemžēl netiek atmaksāta. Tāpēc arī tapa šis stāsts, lai citi neiekāptu tanī pašā bedrē, kur man bija tas gods iekāpt, pavadīt laiku un pabojāt nervus. Nekā personīga, bet tik riebīgi apkrāpts un vazāts aiz deguna es esmu pirmoreiz. Uzticība ir vērtīga lieta.
* Rakstā pausts lasītāja viedoklis