Pēc britu raidkorporācijas BBC pētījuma par austrumeiropiešu viesstrādnieku ļaunprātīgu izmantošanu un apkrāpšanu lauksaimniecības darbos Lielbritānijā aģentūra LETA aptaujāja latviešu diasporas pārstāvjus šajā valstī un noskaidroja, ka šādi gadījumi nav retums un tie visbiežāk notiek darba tiesību nezināšanas dēļ.
Lai gan Latvijas vēstniecība Lielbritānijā informēja aģentūru LETA, ka neviens valstspiederīgais nav vērsies pēc palīdzības vai informējis par BBC sižetā minēto gadījumu, tomēr aptaujātie latviešu biedrību pārstāvji gan ar nožēlu atzina, ka viesstrādnieku ļaunprātīga izmantošana Lielbritānijā ir bieža parādība.
«Diemžēl šādi gadījumi ir diezgan izplatīti un nākas ik pa laikam dzirdēt līdzīgus stāstus. Visi vēlas nopelnīt - kāds godīgā veidā, kāds ne tik ļoti. Varu teikt, ka tāda tipa krāpnieciskas darbības notiek visur Lielbritānijā,» aģentūrai LETA sacīja biedrības «Mēs esam šeit - latvieši Lielbritānijā!» pārstāvis Kaspars Miklasēvičs.
Arī Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības palāta Apvienotajā Karalistē (LLTP AK) četru gadu pastāvēšanas laikā ir saņēmusi vairākus Latvijas pilsoņu palīdzības lūgumus, kas bijuši saistīti ar nodarbinātības pārkāpumiem Lielbritānijā.
«Latvijas valstspiederīgo jautājumi bijuši saistīti ar to apšaubāmu nodarbinātību vai tiesību neievērošanu. Visbiežāk tas notiek veselības, lauksaimniecības, viesmīlības, mazumtirdzniecības sektorā, nereti arī saistībā ar nodarbinātības aģentūrām. Ir bijuši gadījumi, kad esam saņēmuši ziņas par reketieru grupām, kas viesstrādniekiem atņem algu vai tās daļu atalgojuma saņemšanas dienā. Tā, piemēram, noticis Ņūportā,» stāstīja LLTP AK valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis.
«Visos gadījumos esam Latvijas valstspiederīgos koordinējuši pie Lielbritānijas darba tiesības sargājošām iestādēm, kā, piemēram, Nodarbinātības aģentūras standarta inspekcijas, Konsultāciju, izlīguma un arbitrāžas dienesta, Vienlīdzības un cilvēktiesību komisijas,» teica Skadmanis.
«Vairākums šādu gadījumu notiek tāpēc, ka daudzi no iebraucējiem nemaz neprot angļu valodu. Arī darba likumu nezināšana ir viens no iemesliem,» stāstīja Miklasēvičs. Viņš sacīja, ka daudzi nezina to, ka Lielbritānijā katrā pilsētā ir darbā iekārtošanas aģentūras, kas bez maksas palīdz meklēt darbu. Tāpat cilvēkiem nereti nav informācijas par to, ka valsts apdrošināšanas numura piešķiršana un bankas konta atvēršana ir bez maksas, un daudzi krāpnieki šo nezināšanu izmanto savā labā.
«Vairāki krāpnieciski gadījumi notiek pēc principa - es tev atradīšu darbu un dzīvesvietu, bet tu man samaksāsi konkrētu naudas summu, taču, ja tev naudas nav tagad, atdosi, kad sāksi strādāt,» ilustrēja Miklasēvičs. «Darbs lauksaimniecībā, respektīvi, uz lauka ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem, tāpēc slikta laika dēļ nākas būt kādu brīdi bez darba, turklāt rindas uz darba vietu ir lielas. Tāpēc laikā, kamēr nav darba, cilvēki iekuļas parādos, jo ir jāmaksā par dzīvesvietu un ēdienu,» skaidroja Miklasēvičs.
LLTP AK valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis apgalvoja -, lai palīdzētu Latvijas pilsoņiem zināt darba tiesību pamatus Lielbritānijā, palāta publicējusi vairākus informatīvus rakstus latviešu valodā palātas un tās partneru publiski pieejamās vietnēs.
Informatīvi ziņojumi par darba tiesībām un palīdzības saņemšanas iespējām pieejami arī portālā anglobalticnews.co.uk. Portālā bieži rakstīts arī par viesstrādnieku ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. «2011. gada 22. janvāra publikācijā »'Viesstrādnieku ekspluatācija Lielbritānijā» mēs aicinājām atsaukties uz profesora Gerija Kreiga mudinājumu piedalīties pētījumā par emigrējošo viesstrādnieku ļaunprātīgu izmantošanu,» atklāja portāla «Anglo Baltic News» (ABN) konsultante juridiskajos jautājumos Laima Brencs.
Ekspluatācijas pazīmes, uz ko minētais profesors balstījās bija: darba devējs neizmaksā algu, maksā zemāk par minimālo atalgojumu, neievēro darbinieku tiesības, uzspiež strādāt garas darba stundas, darba devējs, kurš nodrošina arī ar apdzīvojamo platību, izmitina dzīvošanai nepiemērotos apstākļos, patur strādnieku pases, dodot viltus cerības, ka palīdz likumīgi reģistrēties darba vietā, vai fiziski izrēķinās. Šī pētījuma rezultātā tika panāktas likuma izmaiņas attiecībā uz viesstrādnieku cilvēktiesībām un to līdzvērtību, pauda Laima Brencs.
Lai izvairītos no nepatīkamiem gadījumiem, latviešu biedrības pārstāvis Kaspars Miklasēvičs ieteica nepaļauties uz to, ka potenciālie darba devēji piedāvā sākumā apmaksāt gan ceļa izdevumus, gan arī dzīves vietu. Tā rodas priekšstats, ka var ierasties uz svešu valsti bez naudas kabatā, kas ir aplami.
Miklasēvičs bilda, ka kāds no risinājumiem, lai brīdinātu cilvēkus, varētu būt informatīvu kampaņu pārraide televīzijā, presē un interneta medijos. «Cilvēki arī uzzinātu noderīgu informāciju, pirms izlemtu, vai braukt uz konkrēto valsti darba meklējumos. Šāda tipa informatīvās kampaņas ir jāveido arī latviešu diasporas pārstāvjiem konkrētajās valstī,» minēja Miklasēvičs.
«Iespējams, izglītojošus seminārus ir jāveido arī darbā iekārtošanas iestādēm Latvijā, jo viņi ir tie, kas prasa maksu par iekārtošanu darbā, un daudzi krāpnieciski gadījumi ir notikuši, tieši izmantojot Latvijas darbā iekārtošanas uzņēmumu pakalpojumus,» atklāja Miklasēvičs.
«Uzskatām, ka Latvijas valsts atbildīgajām iestādēm būtu jāpievērš lielāka un efektīvāka uzmanība un kontrole pār nodarbinātības aģentūrām un aģentiem, kas atlasa darbiniekus ārvalstu, tai skaitā Lielbritānijas, uzņēmumiem,» pauda LLTP AK valdes priekšsēdētājs Mārcis Liors Skadmanis.
Jau ziņots, ka oktobra sākumā britu raidkorporācija BBC atklājusi austrumeiropiešu viesstrādnieku ļaunprātīgu izmantošanu un apkrāpšanu lauksaimniecības darbos Lielbritānijā.
BBC četrus mēnešus ilgā izmeklēšanā Kembridžšīras saimniecībās atklājies, ka viesstrādniekiem tiek maksāts mazāk par minimālo algu, kā ar viņiem nākas maksāt kukuļus citiem imigrantiem, lai tiktu strādāt uz lauka.
Daļa imigrantu ieradušies no Latvijas un Lietuvas, jo viņiem apsolīts darbs, taču viņi iemitināti pārpildītos mājokļos Kembridžšīrā, saskaroties ar sīvu cīņu par gadījumu darbu lauksaimniecībā.
Kaut arī šie imigranti Lielbritānijā ir legāli, taču viņus nodarbinošie starpniecības uzņēmumi nereti nav licenzēti, kā arī maksā mazāku atalgojumu par minimālo.
