Latvijai nonākot ekonomiskās krīzes situācijā, tika radīts jauns uzņēmējdarbības formas veids – mikrouzņēmums. Tas deva iespēju daudziem cilvēkiem dibināt savu uzņēmumu, attīstīt nelielu ģimenes uzņēmējdarbību un izkļūt no ekonomikas pelēkās zonas.
«Atbalstām mazos uzņēmējus» - tādi ir vārdi. Kādi ir darbi? (93)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nozīmīgākā mikrouzņēmumu priekšrocība ir tā, ka uzņēmuma ienākumu nodokļa vietā tiem ir noteikts īpašais mikrouzņēmuma nodoklis ar pazemināto likmi 9% apmērā no apgrozījuma, kas daļēji iekļauj IIN un VSAOI. Šāda vienota nodokļu likme ir ne vien ekonomisks atspaids, bet arī administratīvā sloga un birokrātijas samazināšana.
Tad kāpēc labējo partiju koalīcija no 2015. gada 1. janvāra plāno mikrouzņēmumu nodokļa likmi pakāpniski paaugstināt no 9% līdz 15% no apgrozījuma? Tas ir tikpat, cik pašreiz parasts (ne mikro) uzņēmums maksā no peļņas! Tādā gadījumā šī mazo uzņēmēju atbalsta forma būtībā izzūd, jo tiek padarīta par bezjēdzīgu vai mazjēdzīgu. Un to ierosinājuši Saeimas deputāti - Elīna Siliņa un Jānis Reirs. Atcerēsimies!
Savulaik koalīcijas politiķi gan no Vienotības, gan Reformu partijas, gan Nacionālās apvienības entuziastiski atbalstīja mikrouzņēmumu izveidi - norādot, ka šāda uzņēmējdarbības forma nepieciešama, gan lai atrisinātu bezdarba problēmu, gan lai uzņēmumu īpatsvars Latvijā sasniegtu vismaz ES vidējos rādītājus. Tagad bezdarbs joprojām augsts, uzņēmumu īpatsvars tāpat nepietiekams, bet tie paši politiķi jau steidz faktiski likvidēt uzņēmējdarbības formu, kura tik tikko daudziem ļāvusi uzdrīkstēties, uzņemties risku un realizēt savas ieceres.
Daļa mikrouzņēmumu nu būs spiesta likvidēties, samazināsies ienākumi tieši cilvēkiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī palielināsies ēnu ekonomika. Mazināsies cilvēku izvēle par labu uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas Latvijā šobrīd ar tās mazo tirgu, iedzīvotāju mazo pirktspēju, birokrātiskajām procedūrām un lielo nodokli uz darbaspēku jau tāpat ir «neiespējamā misija».
Kā vienu no iemesliem nodokļa celšanai tā iniciatori min nepieciešamību gūt papildus ienākumus valsts budžetā. Taču kāpēc budžeta problēmas jāsāk risināt ar pašiem mazākajiem? Ir daudzi veidi, kā palielināt budžeta ienākumus, būtiski nekaitējot uzņēmējdarbībai, īpaši tās trauslākajam posmam. Var, piemēram, ieviest progresivitāti nodokļos, palielināt akcīzes preču nodokļus vai ar nodokļiem aplikt spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Tāpat vēl ir virkne citu nodokļu veidu, tādi kā luksus preču nodoklis vai zemes nodoklis, kuri nepalielinās sociālo nevienlīdzību un tik ļoti nekaitēs uzņēmējdarbībai.
Mēs aicinām LR Saeimu saglabāt mikrouzņēmuma statusu un noteikt, ka tā nodokļa likme ilgtermiņā saglabājama 9% apmērā, kā arī nenoteikt citus papildus apgrūtinājumus mikrouzņēmuma izveidošanai un darbībai!