Ja finanšu grūtībās nonākušās AS «Liepājas metalurgs» valde un padome atklāti pasaka, ka uzskata tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu par neīstenojamu, TAP procesa administratoram likumā noteiktā kārtībā nav citas iespējas, kā lūgt tiesu pasludināt uzņēmuma maksātnespēju, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina «Liepājas metalurga» TAP administrators Haralds Velmers.
Jau ziņots, ka «Liepājas metalurgs» vērsies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij, «Citadele bankai» un «Latvenergo» kopsummā par 78,8 miljoniem latu. Kapitalizējot parādus, valsts, tai piederošais energouzņēmums un daļēji piederošā banka saņemtu papildu emitētas akcijas un iegūtu «Liepājas metalurga» akciju kontrolpaketi.
Uzņēmuma esošos akcionārus pārstāvošā vadība uzskata, ka tādejādi valsts iegūtu iespēju garākā laika periodā atgūt ieguldījumus no dividendēm vai akciju pārdošanas, bet «Liepājas metalurgam» būtu iespējas kredītiestādēs saņemt aizdevumu ražošanas turpināšanai.
«Liepājas metalurga» vadība apgalvo, ka tās apzinātie investori kopējo 129,1 miljona latu parādsaistību dēļ nav izrādījuši reālu interesi ieguldīt uzņēmumā jebkādu summu, jo investīciju atgūšana nav iespējama pārredzamā laika periodā. Tas apstiprināto uzņēmuma TAP pasākumu plāna realizāciju padara neiespējamu, teikts uzņēmuma vadības izplatītajā paziņojumā.
Savukārt, kā norāda Velmers, pat ja akcionāru pilnsapulcē tik tiešām notiek parakstīšanās uz akcijām un tās tiek nopirktas, nauda uzņēmumā var ienākt ne ātrāk kā divu mēnešu laikā no sapulces brīža, kas «esošajā situācijā ir stipri par vēlu».
«TAP plāns par naudas līdzekļu piesaisti aizdevuma veidā netiek pildīts un naudas «Liepājas metalurgā» jau nav šodien. Uzņēmums nav izpildījis pašu sagatavotā TAP plāna mājas darbu,» uzsver Velmers.
Administrators norāda, ka tas rada ļoti būtiskas problēmas. «Uzņēmuma piedāvātais variants neatrisina tuvāko algu izmaksāšanas jautājumu un tekošo rēķinu apmaksu ar visām izrietošajām sekām, un uzņēmumam vadība to ļoti labi zina,» skaidro Velmers.
Jautāts, vai TAP laikā uzņēmuma parādu kapitalizācija vispār ir iespējama, Velmers skaidroja, ka uzņēmums var izmantot dažādas metodes, lai nodrošinātu attīstību, bet tas nenozīmē, ka nav jāīsteno paša uzņēmuma izstrādātais un tiesas apstiprinātais TAP plāns.
Finanšu ministrija (FM) jau iepriekš norādīja, ka no valsts atbalsta aspekta «Liepājas metalurga» lūgums par parāda kapitalizāciju nav atbalstāms, jo tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju nevienā no valsts atbalsta regulējumiem.
Oktobra beigās sasauktajā «Liepājas metalurga» akcionāru sapulcē plānots palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, liecina biržai «NASDAQ OMX Riga» iesniegtie ārkārtas akcionāru sapulces lēmumprojekti. Patlaban uzņēmuma pamatkapitāls ir 16 981 033 lati, bet lēmumprojektos norādīts, ka paredzēts veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, nosakot, ka «Liepājas metalurga» pamatkapitāls ir 116 981 033 lati.
Vēl pirms šodien izplatītā lūguma par parādu kapitalizāciju uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis biznesa portālam «Nozare.lv», skaidrojot ierosināto lēmumprojektu, norādīja, ka nenodrošinātie kreditori varēs 27 miljonus latu lielos kredītus pārvērst akcijās. «Tāpat paredzēts, ka saskaņā ar TAP 37 miljonus latu iegulda investors. Savukārt uz atlikušajiem 36 miljoniem latu varēs parakstīties esošie akcionāri,» teica Vilnītis.
Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.
«Liepājas metalurga» akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam «Daļpolimetall», lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu.
Jau ziņots, ka «Liepājas metalurgs» nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja «Liepājas metalurga» vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai «UniCredit» - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu «Prudentia Advisers».
