Par mēģinājumiem izkrāpt miljonus piemēro naudas sodus (57)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Austin555, CC BY-SA 2.0

Daudzi uzņēmēji izmanto iespēju apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, lai attīstītu un pilnveidotu sava uzņēmuma darbību, taču likumsargu redzeslokā nonāk arī uzņēmumu darboņi, kas mēģina izkrāpt simtiem tūkstošus, pat miljoniem latu.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) sagatavotais pārskats par paveikto liecina, ka ES fondu naudas izkrāpšanas gadījumu nav ļoti daudz, bet to izmeklēšana ir ļoti sarežģīta, prasa ilgstošu darbu, nereti lūdzot arī ārvalstu dienestu palīdzību.

Grib izkrāpt miljonus

Policijas atskaitē min divas vērienīgas ES fondu naudas izkrāpšanas lietas, kuras jau iztiesātas un vainīgie ir saņēmuši sodus.

ENAP 2011.gada februārī uzsāka kriminālprocesu pret uzņēmuma «Latplast Recycling Solutions» amatpersonām par iespējamām krāpnieciskām darbībām pret Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Uzņēmuma amatpersonas mēģināja izkrāpt ERAF finansējumu vairāk nekā divu miljonu latu apmērā (2 181 800 latu).

Uzņēmuma amatpersonas bija iesniegušās LIAA divus maksājumu pieprasījumus par ERAF atlīdzināmo līdzekļu pieprasīšanu, pamatojot uzņēmuma ar projekta realizāciju saistītus izdevumus ar falsificētiem un fiktīviem dokumentiem.

Uzņēmuma pārstāvji ar dokumentiem apliecināja, ka uzņēmums 100% samaksājis par iekārtām un būvniecības darbiem. Tomēr tika atklāts, ka reāli iekārta nav tikusi piegādāta un būvniecības darbi nav veikti. Savukārt nauda, kas projekta ietvaros pārskaitīta piegādātājam un būvdarbu veicējam, apļveida pārskaitījumu veidā atgriezta atpakaļ.

Šā gada martā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa uzņēmuma pārstāvjus atzina par vainīgiem, divām amatpersonām piemērojot 7000 un 5000 latu naudas sodu.

Vēl viens gadījums, kuru min policija, ir uzņēmuma «NIL Industry» amatpersonu krāpnieciskā darbība, realizējot projektu «Kurināmo brikešu ražošanas līnijas iegāde», lauksaimniecības fonda ietvaros. Uzņēmuma pārstāvji iegādājās iekārtu, kas bija daudz lētāka, nekā norādīts projektā.

Pērn martā Jelgavas tiesa nolēma, ka viens no vainīgajiem sodāms ar 8000 latu naudas sodu, bet otram lietā iesaistītajam piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem bez mantas konfiskācijas.

Atturīgi komentē jaunus iespējamos krāpšanas gadījumus

Policijas ziņojums par Noziedzīgiem nodarījumiem ES fondu projektu īstenošanā liecina, ka uzsākto krimināllietu skaits pēdējo trīs gadu laikā būtiski nav mainījies, proti – 2011.gadā uzsākti deviņi kriminālprocesi, bet 2012.gadā – 11 kriminālprocesi. Likumsargi prognozē, ka situācija šogad būtiski nemainīsies.

Policijā portāls «Apollo» noskaidroja, ka ENAP šogad sācis astoņus kriminālprocesus saistībā ar iespējamām krāpnieciskām darbībām ES fondu līdzekļu apgūšanā, taču par konkrētiem gadījumiem likumsargi pagaidām atsakās informāciju izpaust.

Valsts policijas pārstāve Sintija Virse norāda, ka likumsargi izmeklēšanas interesēs nevēlas atklāt arī naudas summas, kādas uzņēmēji mēģina iegūt, vai izkrāpuši. «Ir gan mēģinājumi izkrāpt līdzekļus, gan arī pabeigtas darbības izkrāpjot, bet, kamēr notiek izmeklēšana, konkrētāk policija neko neatklās,» norāda Virse.

LIAA pārstāve Vineta Vilistere tikmēr atklāj, ka šogad aģentūra Valsts policiju informējusi par trīs ES fondu projektiem, kuros konstatētas aizdomas par krāpšanu. Tas ir daudz mazāk, nekā, piemēram, 2011.gadā, kad bijušas aizdomas par 18 projektiem, bet pērn par pieciem visa gada laikā.

«Pārsvarā aizdomas par krāpšanu ir saistītas ar cenu sadārdzināšanu un dokumentu viltošanu. Summas, kuras mēģināts izkrāpt ir ļoti dažādas - sākot no dažiem tūkstošiem latu izstāžu projektos, līdz vairākiem miljoniem latu augstas pievienotās vērtības investīciju projektos,» skaidro Vilistere.

Arī LIAA neatklāj, par cik vērienīgiem un kādiem projektiem, kas radījuši aizdomas, aģentūra informējusi policiju. «Lietas ir izmeklēšanas noslēpums un ziņas par šiem projektiem LIAA nav tiesību izpaust.»

Sodīti par mēģinājumiem izkrāpt ES naudu

Komentējot ziņojumā minētos gadījumus, kuros tiesa jau pieņēmusi lēmumu, policijā uzsver, ka abos gadījumos bijuši mēģinājumi izkrāpt ES fondu līdzekļus – nauda reāli nav saņemta vai saņemta daļēji, tāpēc nav piemērots bargāks sods.

Arī LIAA min tikai to gadījumu, par kuru informē arī policija - vienā lietā tiesa ir pieņēmusi notiesājošu spriedumu, SIA «Latplast Recycling Solutions» amatpersonas atzīstot par vainīgām krāpšanas mēģinājumā vairāk nekā divu miljonu latu apmērā.

Komentāri (57)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu