Zemāko atalgojumu saņem pedagogi Strenču novadā, kur vairāk nekā puse visu pedagogu jeb 57% saņem viszemāko atalgojumu - 280 latus vai mazāk, bet Tērvetes novadā zemāko atalgojumu saņem 48% pedagogu, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem uz šā gada 16.oktobri pēc tam, kad sistēmā ievadīta izglītības iestāžu informācija par pedagogu atalgojuma tarifikāciju novados un pilsētās, ministrija secinājusi, ka gandrīz piektā daļa jeb 4677 pedagogi atalgojumā saņem līdz 280 latiem. Turklāt viszemāko atalgojumu saņem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) norāda, ka viens no IZM nākamā gada galvenajiem uzdevumiem būs izglītības finansēšanas sistēmas «nauda seko skolēnam» pilnveide vai jauna modeļa izstrāde. «Sistēma «nauda seko skolēnam» sasaista pedagogu atalgojumu ar demogrāfijas tendencēm valstī, veicinot nevienlīdzību, jo par vienu un to pašu slodzi pedagogi saņem atšķirīgu atalgojumu,» sacīja ministrs.
Saskaņā ar datiem pilsētās un novados, kur liels skaits pedagogu saņem atalgojumā 280 un mazāk latus, netiek ievērota finansēšanas sistēmā «nauda seko skolēnam» noteiktā skolēnu un bērnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi.
Tā, piemēram, Riebiņu novadā zemāko atalgojumu saņem 43% pedagogu, bet Vaiņodes novada attiecīgi 42% pedagogu.
Savukārt augstāko atalgojumu - 750 un vairāk latu - saņem pedagogi Mārupes novadā (41%), Salaspils novadā (35%), Olaines novadā (32%) un Ādažu novadā (31%). Rīgā vairāk nekā puse jeb 56% pedagogu atalgojumā saņem 550 un vairāk latu.
Ministrija norāda, ka pedagogu atalgojuma jautājumus nepieciešams skatīt kontekstā ar skolu tīkla pilnveidi. Pilnveide tiks veikta pēc principa «jo mazāks bērns, jo tuvāk skola», saglabājot reģionālās sākumskolas, nodrošinot šo izglītību pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Risinot vidējās izglītības pieejamību, tiks saglabātas reģionālās pamatskolas, bet pārskatīts reģionālo vidusskolu tīkls.
