Somijas veiksmes atslēga tradicionālās mūzikas izglītībā ir tās ievietošana jau pirmsskolas izglītībā, lai gan vēlāk tradicionālās mūzikas izglītībai ir jāsacenšas par bērnu brīvo laiku, jo ir dažādi citi laika pavadīšanas veidi, konferencē par Dziesmu un deju svētku norisi pauda Somijas Mūzikas skolu asociācijas izpilddirektors Timo Klemettinens.
Valsts Izglītības satura centra Folkloras programmas «Pulkā eimu, pulkā teku» vadītāja uzsvēra, ka tradicionālā kultūras izglītība ir svarīga visās izglītības formās, visa mūža garumā. «Tradicionālā kultūra ir sinkrētiska. To mācoties, mēs apgūstam valodu, mūziku, kustību dejā un ornamentus,» viņa norādīja.
Tika diskutēts arī par to, kāpēc vispār būtu vajadzīga tradicionālās kultūras mācīšana. Izskanēja viedoklis, ka ir jāuztur sava kultūra, jo neviens cits to nedarīs. To vislabāk darīt bērnībā, lai tā būtu asinīs, norādīja Ludzas Mūzikas pamatskolas folkloras kopas skolotāja Dace Tihovska. Diskusijā izskanēja, ka mums jābūt atbildīgiem par mūsu bērnu gaumi, neatstājot to popkultūras varā.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Anda Beitāne pauda viedokli, ka arī izglītības sistēma tiktu sakārtota, ja tiktu domāts par tradicionālās kultūras mācīšanu. «Mūsu izglītības sistēmā vispārīgā un kultūras izglītība ir bezsaistē. Mums vajadzētu sakārtot izglītības sistēmu un apvienot abas, tad arī tradicionālās kultūras mācīšanai vieta atrastos un mums būtu jēdzīga izglītības sistēma,» stāstīja Beitāne.
Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijas priekšsēde Lilija Zobena uzsāka diskusiju par to, vai formāli, mācot tautas mūziku, tā nepazaudē savu unikalitāti. Ir laba un slikta pieredze, kā mācīt tradicionālo mūziku. Vislabāk, ja skolotājam ir liela brīvība tajā, kā mācīt mūziku, tajā pašā laikā stingri ievērojot tradīcijas. Slikts variants ir, kad izglītība tiek regulēta formāli, atbildēja Klemettinens.
Konferencē savā pieredzē dalījās arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji. Tika secināts, ka vajadzētu veicināt starptautisko sadarbību tradicionālās kultūras jomā.
