2014.gada budžeta projekts noteikti būs tāds, kas neiepriecinās uzņēmējus un darba ņēmējus ar draudzīgu nodokļu politiku tautsaimniecības sektoram. Nodokļi uzņēmējdarbībai tiek paaugstināti, neskatoties uz to, ka Latvijā joprojām ir proporcionāli salīdzinoši mazākais uzņēmēju skaits starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Zem giljotīnas nonākuši arī mikrouzņēmēji. Šim uzņēmējdarbības sektoram nodokli vēlas paaugstināt līdz 15%, kas pēc būtības nozīmē mikrouzņēmēju izputināšanu. Ļoti skumji, ka politiķi neieklausās uzņēmēju viedoklī un ir apņēmības pilni nodokli paaugstināt. Nodoklis mikrouzņēmējiem pieaugs par 66.5%. Vai bizness to spēs panest? Domāju, ka nē. Vēlos jautāt saviem kolēģiem Saeimā: «Kā būtu, ja Saeimas deputātu atalgojuma Iedzīvotāju ienākuma nodokli proporcionāli mikrouzņēmuma nodoklim paaugstinātu no 24% uz 40%?» Iespējams, tad deputāti izprastu tautsaimniekus.
Pēc mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešanas liela daļa cilvēku ir iznākuši no ēnu ekonomikas. To uzrāda Finanšu ministrijas apkopotie statistikas dati. Vai mums būtu cilvēkus jāgulda atpakaļ ēnu ekonomikas šūpulī?
Pateicoties mikrouzņēmuma nodokļa režīmam Latvijā ir radušies daudzi jauni uzņēmumi. Cilvēki ir noticējuši, ka var strādāt un godīgi maksāt nodokļus. Šogad vien mikrouzņēmēji nodokļos nomaksājuši 20 miljonus latu. Par veiksmes stāstiem var nosaukt daudzus uzņēmējus. Cilvēki ražo saldumus, darina rotaslietas, grebj karotes un rada oriģinālus dizaina apģērbus, kā arī daudzi citi biznesa profili, kuri saskatījuši iespēju dzīvot un strādāt Latvijā. Pienāks laiks, kad mikrouzņēmumi spers tālākus soļus makrouzņēmumu virzienā. Tas nenotiks uzreiz. Paies desmit, divdesmit gadi līdz mēs redzēsim reālus rezultātus. Tie būs uzņēmumi, kuri nodrošinās pensijas un sociālo politiku valstī. No valsts, kurā ir mazākais uzņēmēju skaits Eiropas Savienībā, Latvija kļūs par līderi savā reģionā. Es tam ticu. Un to var panākt caur draudzīgu nodokļu politiku uzņēmējdarbības sektoram un tālredzīgu politiku.
Mans priekšlikums ir Saeimas politiskajām frakcijām kopīgi izstrādāt jaunu likumprojektu mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņām. Un proti:
1. Mikrouzņēmuma nodokļa likmei un apgrozījumam jāpieaug pakāpeniski, lai mikronodokļa maksātājs, sasniedzot šī brīža 100 000 EUR (70 000 LVL) apgrozījumu, uzreiz nenonāktu paaugstinātā nodokļa režīmā. Mikrouzņēmumu apgrozījuma slieksnis jāpalielina līdz 300 000 EUR (210 840 LVL) nosakot, ka palielinoties mikrouzņēmuma apgrozījumam pieaug arī nodokļa likme. Ierosinu nodokļa likmi un apgrozījuma griestus noteikt sekojošā veidā:
2. apgrozījums līdz 100000 EUR - 9% nodokļa likme;
3. apgrozījums no 100001 līdz 120000 EUR – 10% nodokļa likme;
4. apgrozījums no 120001 līdz 140000 EUR – 11% nodokļa likme;
5. apgrozījums no 140001 līdz 160000 EUR – 12% nodokļa likme;
6. apgrozījums no 160001 līdz 180000 EUR – 13% nodokļa likme;
7. apgrozījums no 180001 līdz 200000 EUR – 14% nodokļa likme;
8. apgrozījums no 200001 līdz 220000 EUR – 15% nodokļa likme;
9. apgrozījums no 220001 līdz 240000 EUR – 16% nodokļa likme;
10. apgrozījums no 240001 līdz 260000 EUR – 17% nodokļa likme;
11. apgrozījums no 260001 līdz 280000 EUR – 18% nodokļa likme;
12. apgrozījums no 280001 līdz 300000 EUR – 19% nodokļa likme;
Piemērs: Ja mikrouzņēmuma gada apgrozījums sasniedz 200000 EUR un tajā strādā 5 nodarbinātie, tad mikrouzņēmuma nodokļa iemaksa valsts budžetā sastāda 28000 EUR jeb 466 EUR mēnesī par katru nodarbināto. Vai 466 EUR nodoklis par vienu nodarbināto ir maz? Bezdarbnieki valstij noteikti izmaksā vairāk. Vēl lielāks zaudējums, ja cilvēks izšķiras pamest Latviju. Atzīmēšu, ka bez mikrouzņēmuma nodokļa likmes uzņēmējiem tiek aprēķināts arī 10% dividenžu nodoklis.
2. Palielināt mikrouzņēmumos atļauto maksimālo nodarbināto skaitu septiņu līdz desmit cilvēku robežās;
3. Noteikt mikrouzņēmuma nodokļa atvieglojumu 0.5 līdz 1% apmērā par katru nodarbināto cilvēku ar īpašām vajadzībām;
4. Noteikt nodokļa atvieglojumu 0.5 līdz 1% apmērā par katru nodarbināto jaunieti. Nodokļa atvieglojums attiektos uz jauniešiem līdz 24 gadu vecumam;
5. Kopējā nodokļa atlaide nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām un jauniešus nedrīkst pārsniegt 4 līdz 6%.
Uzskatu, ka 2014.gada budžeta ietvarā Mikrouzņēmuma nodoklis nav paaugstināms, bet gan uzlabojams ieklausoties uzņēmēju izteiktās iniciatīvās. Tautsaimniecības sektoram svarīga ir stabila un prognozējama nodokļu politika vairāku gadu garumā. Bez būtiskām izmaiņām un asām virāžām.
Pieņemot neapdomīgus likuma grozījumus, cietīs godprātīgie uzņēmēji. Turklāt šīs valdības apņemšanās bija nepaaugstināt nodokļus uzņēmējdarbības sektoram. Tas tika solīts un pie tā būtu jāpieturas.