Meļiem un krāpniekiem patīk pēcpusdienas (4)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: emilykbecker, CC BY-NC-ND 2.0

Cilvēki vairāk melo un krāpjas pēcpusdienā, jo dienas gaitā pakāpeniski zūd paškontrole, noskaidrots jaunā pētījumā.

Dalībnieki piedalījās divos eksperimentos, kuros viņi varēja gūt labumu ar melu palīdzību. Dienas otrajā pusē to bija ar mieru darīt lielāks skaits cilvēku, atklāja pētnieki.

Rezultāti sakrīt ar iepriekšējiem pētījumiem. Arī tajos pierādījās, ka dienas gaitā cilvēki nogurst un to paškontrole sarūk.

Hārvarda Universitātes psihologi eksperimenta dalībniekiem rādīja dažādās kombinācijās izkārtotus apļus un lika noteikt, kurā pusē to ir vairāk - labajā vai kreisajā. Taču tā vietā, lai atalgotu dalībniekus par pareizām atbildēm, pētnieki par labās puses atzīmēšanu piesolīja desmit reizes lielāku samaksu nekā kreisās.

Dienas otrajā pusē ievērojami vairāk cilvēku izvēlējās labo pusi pat tad, kad tā bija acīmredzami nepareiza atbilde.

Otrajā eksperimentā dalībniekiem lika uzminēt vārdus, kuriem atklāti tikai daži burti, piemēram, »--ral» un «e----c--». No rīta cilvēki minēja tādus variantus kā «moral» (morāls) un «ethical» (ētisks), bet dienas otrajā pusē dominēja tādi minējumi kā «coral» (korallis) un «effects» (efekti).

Savukārt tiešsaistes eksperimentos noskaidrojās, ka pēcpusdienā cilvēki daudz biežāk sūta negodīgus ziņojumus un lielās, ka tikuši galā ar neatrisināmiem matemātikas uzdevumiem.

Akadēmiskajā žurnālā «Psychological Science» publicētajā pētījumā secināts, ka atšķirības īpaši izteiktas cilvēkiem ar ļoti augstiem morāles standartiem. No rīta viņi uzvedās tikumiski, bet dienas otrajā pusē palaidās.

Turpretī cilvēki, kuri spēj rīkoties neētiski bez vainas apziņas, melo un krāpjas vienlīdz daudz visas dienas garumā.

«Diemžēl visgodīgākie cilvēki ir uzņēmīgāki pret «rīta tikumības» efektu,» atzina pētījuma līdzautore Marjama Kučaki.

Komentāri (4)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu