Meteorīta trieciena draudi Zemei līdz šim novērtēti neadekvāti zemu, secināts jaunā zinātnieku pētījumā, kas trešdien publiskots žurnālā «Nature».
Meteorīta trieciena draudi Zemei līdz šim novērtēti neadekvāti zemu (46)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iespēja, ka Zemei varētu trāpīt vēl viens tāds asteroīds, kāds 15.februārī eksplodēja virs Čeļabinskas, ir lielāka, nekā domāts, secinājuši zinātnieki, norādot, ka šāda izmēra objekti iekļūst Zemes atmosfērā salīdzinoši bieži.
Ņemot to vērā, būtu lietderīgi izstrādāt «kaut kādu sistēmu, kas (..) skenē debesis un meklē šos objektus, pirms tie ietriecas zemē,» uzskata pētījuma autors Rietumontārio Universitātes meteoru fizikas profesors Pīters Brauns.
Virs Čeļabinskas uzsprāgušā meteorīta radītais triecienvilnis bija tik spēcīgs, ka tas divas reizes apgāja apkārt planētai. Sprādziena rezultātā tika ievainoti aptuveni 1500 cilvēku un nodarīti postījumi vairākiem tūkstošiem ēku.
Čeļabinskas meteorīts bija viens no iespaidīgākajiem kosmiskajiem notikumiem debesīs virs Krievijas kopš Tunguskas fenomena 1908.gadā, kad Sibīrijā milzīgus postījumus izraisīja spēcīgs sprādziens, ko vairums zinātnieku saista ar asteroīda vai komētas triecienu.
Brauna vadītā starptautiskā zinātnieku komanda analizēja datus, kas pēdējo 20 gadu laikā iegūti ar sensoru sistēmu, kura tika izveidota kodolizmēģinājumu fiksēšanai, bet spēj uztvert arī citu avotu radītus spēcīgus sprādzienus.
Zinātnieki secinājuši, ka šajā laika posmā Zemes atmosfērā ietriekušies aptuveni 60 asteroīdi, kuru diametrs pārsniedz 20 metrus. Tas ir krietni vairāk, nekā domāts līdz šim. Proti, notiek biežāk, nekā liecina teleskopiskie novērojumi, norādīja Brauns.
Lielākā daļa no šiem asteroīdiem eksplodējuši virs okeāna vai ļoti nomaļiem reģioniem, tādēļ nav pamanīti.
Brauna vadītie zinātnieki secinājuši, ka vairāku desmit metru diametrā liela asteroīda trieciena iespējamība ir divas līdz desmit reizes lielāka, nekā domāts iepriekš.
«Balstoties uz teleskopiskajiem datiem, kaut ko tādu, kā Čeļabinskā, gaidītu tikai ik pēc 150 gadiem. Bet aplūkojot mūsu datus (..), redzams, ka šādas lietas notiek ik pa 30 gadiem vai aptuveni tā,» norādīja Brauns.