Bijušajam KNAB izmeklētājam piemēro 1400 latu sodu (10)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: matthewthecoolguy, CC BY-SA 2.0

Augstākā tiesa (AT) šodien bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājam Ilmāram Bodem par neizpaužamu ziņu izpaušanu piemēroja 1400 latu naudas sodu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Bode atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 329.panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Tāpat AT Krimināllietu tiesu palāta nosprieda Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 24.novembra spriedumu atcelt daļā par Bodes atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc KL 318.panta 1.daļas un KL 94.panta, proti, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Bode tika atzīts par nevainīgu un attaisnots viņam celtajā apsūdzībā pēc KL 318.panta pirmās daļas.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā AT Senātā. Pilns spriedums būs pieejams 16.decembrī.

Kā ziņots, prokuratūras ieskatā, apsūdzētais esot izpaudis ziņas par sāktiem operatīviem pasākumiem - par telefona sarunu noklausīšanos pret toreizējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu. Tāpat Bode bija apsūdzēts par ziņu izpaušanu Poļikarpovai saistībā ar kādu slepenu dokumentu, kas uz šo tiesnesi attiecies. Dokumenta saturs Bodem kļuvis zināms saistībā ar darbu, tā nodarot ievērojamu kaitējumu valsts pārvaldības un tiesiskās kārtības nostiprināšanas interesēm, norāda prokuratūra.

2007.gada marta vidū Bode no darba KNAB tika atbrīvots. Tam par pamatu bija Satversmes aizsardzības biroja liegums pieejai valsts noslēpumiem.

Izskatot Bodes lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 24.novembrī apsūdzēto atzina par vainīgu pēc diviem KL pantiem - par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesa toreiz Bodem piesprieda naudassodu 80 minimālo mēnešalgu (12 800 latu) apmērā, kā arī trīs gadu aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Tāpat apsūdzētajam uz trim gadiem tika atņemtas tiesības strādāt tādos amatos, kuros varētu būt pieejama valsts noslēpumu un komercnoslēpumu saturoša informācija.

Savukārt, izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta 2010.gada 30.septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas notiesājošo spriedumu un Bodi pilnībā attaisnoja. Tomēr Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra par apelācijas instances tiesas attaisnojošo spriedumu iesniedza kasācijas protestu, tāpēc lieta nonāca AT Senāta Krimināllietu departamentā, kas 2011.gada 10.jūnijā attaisnojošo spriedumu daļēji atcēla.

Senāts atcēla spriedumu daļā par Bodes atzīšanu par nevainīgu un attaisnošanu apsūdzībā pēc KL 318.panta 1.daļas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pēc KL 94.panta par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu apsūdzības epizodēs par 2006.gada 25.septembrī izdarītajām darbībām.

Kasācijas instances tiesa konstatēja, ka palāta, apelācijas kārtībā izskatot lietu daļā par Bodem uzrādīto apsūdzību par viņa darbībām 2006.gada 25.septembrī, nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 23.pantā norādīto un nav vērtējusi, vai apsūdzētā darbības nesatur cita, vieglāka, KL paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Pārējā daļā gan Senāts Krimināllietu tiesu palātas 2010.gada 30.septembra spriedumu atstāja negrozītu.

Kā aģentūrai LETA skaidroja prokuratūrā, kasācijas instances tiesa savā spriedumā norādījusi, ka apsūdzētais nevar būt subjekts KL 94.panta izpratnē. Proti, viņš nav izpaudis ziņas, kas satur valsts noslēpumu. Tādēļ prokurors grozījis apsūdzību no KL 94.panta uz KL 329.pantu - par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Saskaņā ar šo likuma pantu vainīgo personu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Pēc kasācijas tiesas lēmuma prokurors Bodem grozīja apsūdzību. No jaunās apsūdzības bija secināms, ka bijušajam KNAB izmeklētājam vairs netiek inkriminēta apzināta valsts noslēpuma izpaušana.

Bode savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzina.

Komentāri (10)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu