Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs otrdien apstiprinājis Angelu Merkeli kancleres amatā uz trešo pilnvaru termiņu.
Merkele trešo reizi kļūst par Vācijas kancleri (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bundestāga balsojums bija aizklāts, taču rezultāts nevienam nav pārsteigums.
Par 59 gadus vecās Merkeles atkārtotu apstiprināšanu amatā balsoja 462 deputāti, pret bija 150, bet atturējās deviņi likumdevēji.
«Es pieņemu vēlēšanu rezultātu un pateicos jums par jūsu uzticību,» sacīja Merkele.
Tagad Merkeles kandidatūra jāapstiprina Vācijas prezidentam Joahimam Gaukam, un tad viņa varēs atgriezties Bundestāgā, lai nodotu amata zvērestu.
Pēc zvēresta nodošanas ceremonijas, valdības apstiprināšanas un pirmās kabineta sēdes Merkele beidzot varēs atgriezties pie aktīvas politikas veidošanas, ko bija piebremzējis ilgākais valdības veidošanas periods kopš Otrā pasaules kara.
Jaunās valdības izveidošanai bija nepieciešamas 86 dienas.
22.septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi Sociālā savienība (CSU) - guva pārliecinošu uzvaru, taču nespēja izcīnīt absolūto vairākumu, tādēļ viņiem nācās meklēt koalīcijas partnerus.
27.novembrī Merkeles vadītie konservatīvie noslēdza vienošanos ar sociāldemokrātiem par tā dēvētās lielās koalīcijas veidošanu.
Lielā koalīcija kontrolēs 504 no 631 vietas Bundestāgā.
Plānots, ka trešdien Merkele uzstāsies ar runu parlamentā, bet pēc tam dosies uz Parīzi, lai tiktos ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Nedēļas nogalē viņa piedalīsies «Eiropas Savienības» (ES) samitā.
Komentējot politisko situāciju, žurnāla «Spiegel» interneta izdevums secinājis, ka Merkele pašreiz atrodas savas varas virsotnē, saglabājot savu uzticīgo sabiedroto Volfgangu Šeibli finanšu ministra amatā.
Kā jau iepriekš prognozēts, ietekmīgo ekonomikas un enerģētikas «superministra» amatu ieņems SPD līderis Zigmārs Gabriēls, kurš būs arī vicekanclers.
Ārlietu ministra krēslā atgriezīsies SPD pārstāvis Franks Valters Šteinmeijers, kurš šo amatu ieņēma no 2005. līdz 2009.gadam, bet aizsardzības ministra krēslā sēdīsies septiņu bērnu māmiņa, līdzšinējā nodarbinātības un sociālo lietu ministre Urzula fon der Lējena.
Neskatoties uz pieticīgajiem vēlēšanu rezultātiem, sociāldemokrātiem koalīcijas sarunās izdevās panākt Merkeles piekāpšanos vairākos svarīgos jautājumos, tostarp par minimālās algas noteikšanu visas valsts mērogā. Tagad partijas priekšsēdētājam Zigmāram Gabriēlam būtu svarīgi saglabāt ietekmi valdībā un nepieļaut lielas kļūdas politiskajā savienībā ar tautā populāro Merkeli.
Laikraksta «Tagesspiegel» pirmdien publicētā karikatūrā Merkele redzama kāzu kleitā kopā ar savu «līgavaini» Gabriēlu, abiem solot palikt kopā, līdz nāve viņus šķirs. Merkelei rokā satverts nazis, bet Gabriēlam pistole.
Apstiprinot abu partiju sadarbību valdībā, Merkele pirmdien norādīja, ka «lielā koalīcija ir koalīcija lieliem uzdevumiem», un uzsvēra, ka vēlas būt droša, ka cilvēkiem 2017.gadā Vācijā klāsies labi.