Administratīvā apgabaltiesa šodien noraidīja vairāku pieteicēju prasību tā dēvētajā jauno «Latvenergo» tarifu lietā. Līdz ar to 2011.gadā «Latvenergo» akceptētie tarifi paliek spēkā, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.
Kā norādīja Trubiņa, izskatījusi administratīvo lietu pieteikumā par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmuma par tarifu atbilstību atcelšanu, apgabaltiesa noraidīja pieteicēju pieteikumu.
Apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzams viena mēneša laikā no tā noformēšanas dienas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamentā.
Kā ziņots, AT Senāts pērn 31.janvārī atcēla apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika atcelti 2011.gadā «Latvenergo» akceptētie tarifi, un nosūtīja lietu uz apgabaltiesu jaunai izskatīšanai. Senātā ar kasācijas sūdzību vērsās atbildētāji - SPRK un «Latvenergo» -, apstrīdot Administratīvās apgabaltiesas pagājušā gada 25.jūnija spriedumu, ar kuru tika atcelts regulatora 2011.gada lēmums par jaunajiem elektroenerģijas tarifiem.
Apgabaltiesas spriedums arī paredzēja, ka līdz ar SPRK lēmuma Nr.40 atcelšanu spēku atgūst iepriekšējie «Latvenergo» tarifi.
Kā toreiz konstatēja Senāts, SPRK lēmums par jaunajiem tarifiem nav priekšnoteikums, lai stātos spēkā «Latvenergo» noteiktie tarifi. Atbilstoši 2007.gada 12.decembrī apstiprinātajai metodikai SPRK nenosaka tarifus un tiesību normas neuzliek par pienākumu komisijai izdot administratīvo aktu, kas tos apstiprina, - tarifus nosaka komersants, un SPRK atbilstoši jau apstiprinātai metodikai pēc to izvērtēšanas aktīvi iejaucas tikai tajā gadījumā, ja tiek saskatīta neatbilstība.
Savukārt attiecībā uz tarifu vērtējuma pozitīvu rezultātu administratīvā akta izdošana ir aizstāta ar noteiktiem apstākļiem - 21 dienas termiņa pēc tarifu iesniegšanas izbeigšanos un nelabvēlīga lēmuma neizdošanu šajā termiņā, proti, administratīvais akts tiek izdots klusējot. Šajā gadījumā, kā norādīja Senāts, SPRK apstrīdētais lēmums tika izdots skaidrības labad un tas bija izrietošs no lēmuma par tarifu atbilstību.
Tāpat Senāts spriedumā bija norādījis, ka parasti administratīvā akta atcelšana ir pieļaujama uz priekšu un pieteicējam atkarībā no lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem ir tiesības prasīt sāktās izpildes seku novēršanu vai arī atlīdzinājumu. Savukārt tiesas spriedums par vispārīgā administratīvā akta atcelšanu skar tikai tiesiskās attiecības starp konkrētajiem pieteicējiem un iestādi, bet ne citām personām, kuras nav aktīvi izmantojušas savas tiesības, iesniedzot pieteikumu tiesā, lai gan ar pārsūdzēto administratīvo aktu tiek skartas.
Turklāt apgabaltiesa, atceļot lēmumu par tarifu atbilstību pilnā apjomā, ir izlēmusi arī par tādiem tarifiem, kuri neskar pieteicējus un kurus nav pārsūdzējušas personas, kas atbilstoši tiem norēķinās, un apgabaltiesas spriedumā nav atrodams pamatojums tam. Senāts spriedumā arī vērtēja apgabaltiesas secinājumus par mājsaimniecību lietotājiem noteiktajiem «starta» un «pamata» tarifiem.
Senāts ir norādījis, ka apgabaltiesa nav ņēmusi vērā to, kāds ir bijis pieteicēju mērķis, vēršoties tiesā, jo pēc būtības neviens nebija iebildis pret «starta» tarifa apmēru, bet gan pieteicēju iebildumi ir bijuši pret to, ka «pamata» tarifs ir augstāks par iepriekšējo tarifu. Iebildumi pret «starta» tarifu sniedzas tiktāl, ka pieteicēji uzskata - tie, kuri patērē vairāk elektroenerģijas un norēķinās arī pēc «pamata» tarifa, būs spiesti segt tās izmaksas, kuras nesedz «starta» tarifs.
Senāta ieskatā, nav pamata atzīt, ka to mājsaimniecību lietotāji, kuru elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 1200 kWh gadā, ir nevienlīdzīgā situācijā ar tām, kuru elektroenerģijas patēriņš tās nepārsniedz.
«Starta» tarifs tiek piemērots vienādi visiem mājsaimniecības lietotājiem par pirmajām 1200 kWh gadā. Apgabaltiesa arī pareizi secinājusi, ka uz «pamata» tarifa rēķina netiek segti zaudējumi, kurus rada «starta» tarifs, tos trešā persona sedz no citiem avotiem. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka lietotāji, kuri patērē vairāk elektroenerģijas, būtu diskriminēti.
