Vēloties novērst «spekulācijas un nepatiesas informācijas izplatīšanu», Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks publiskojis savas darbības novērtēšanas veidlapu, kuru pērn bija iesniedzis novērtēšanas komisijai.
Streļčenoks KNAB mājaslapā norāda, ka pēdējā laikā publiskajā telpā vairākkārt mēģināts sabiedrībai sniegt maldinošu un nepatiesu informāciju par procesiem saistībā ar viņu kā KNAB priekšnieku, tostarp darba novērtēšanas procesu un profesionālo kompetenci vadīt iestādi.
Lai novērstu spekulācijas un nepatiesas informācijas izplatīšanu, Streļčenoks KNAB mājaslapā publiskojis savu novērtēšanas veidlapu tādā apjomā, kādā likums to ļauj. Streļčenoks atgādina, ka komisija viņa darbu novērtējusi ar C, kas pielīdzināms novērtējumam labi. Novērtējums ir par laiku no 2011.gada 17.novembra līdz 2013.gada 4.novembrim.
Novērtēšanas veidlapā KNAB priekšnieks norādījis, ka vadījis un organizējis iestādes darbu atbilstoši iestādes mērķiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī pārstāvējis iestādi, veidojot sadarbību ar citām organizācijām, valsts un pašvaldības iestādēm.
Šajā laikā viņš apstiprinājis 2012.gada un 2013.gada biroja darbības plānu un šobrīd notiek darbs pie biroja darbības stratēģijas 2014.-2016.gadam izstrādes.
Lai organizētu efektīvu biroja funkciju izpildi, veicinātu sadarbību starp struktūrvienībām, Streļčenoks pirmdienās vadījis iknedēļas vadības sanāksmes, kurās katrs struktūrvienību vadītājs informēja par plānotiem darbiem, kā arī par aktuālām problēmām.
Streļčenoks uzskata, ka nodrošinājis biroja finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Vairākkārtīgi piedaloties budžeta izskatīšanas sanāksmēs, Streļčenoks uzturējis lūgumu par papildu finansējumu biroja funkciju izpildei.
Šajā laikā KNAB priekšnieks organizējis fizisko un juridisko personu sūdzību par biroja amatpersonu un darbinieku rīcību izskatīšanu. Visvairāk sūdzību saņemts par apkarošanas bloka darbinieku rīcību.
Streļčenoks apbalvojis biroja amatpersonas un darbiniekus, kā arī piemērojis disciplinārsodus.
Sākot ar 2012.gadu, KNAB darbiniekiem viņš piešķīris prēmijas par atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas varēja radīt kaitējumu valstij, un piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, kā arī piešķīra naudas balvas.
2012.gadā KNAB priekšnieks ierosināja vienkāršot piemaksu par īpašu risku piešķiršanu un 2013.gadā tika izstrādāti kritēriji, kas nosaka piemaksas apmēru darbiniekiem, kuri veic amata pienākumus, kas ir pakļauti īpašajam riskam. Līdz tam bija prakse, ka pēc riskiem, kas iestājušies, komisija katram individuāli noteica piemaksas apmēru.
Šajā laikā Streļčenoks organizējis biroja darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, atbilstoši savai kompetencei slēdzis sadarbības līgumus ar attiecīgiem ārvalstu dienestiem, apstiprinājis KNAB darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus un izdevis pārvaldes lēmumus par biroja darba organizācijas jautājumiem.
Iekšējie normatīvie akti, kurus uzdots izvērtēt, atrodas projektu stadijā atbildīgo amatpersonu lietvedībā.
Streļčenoks arī veicis nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti un novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai. Tā, piemēram, ieviesta vienota informācijas sistēmu konfigurācija. Tāpat viņš noteicis vienotu biroja saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, glabāšanas un iznīcināšanas kārtību visām struktūrvienībām.
Streļčenoks veidlapā arī uzskaitījis, cik daudz sniedzis individuālo interviju plašsaziņas līdzekļiem.
Streļčenoks savā novērtējumā atspoguļojis korupcijas novēršanas un apkarošanas bloka darbu, piemēram, cik amatpersonu sodītas ar administratīvo naudas sodu un cik birojā uzsāktu kriminālprocesu.
Analizējot normatīvos aktus un to projektus, KNAB sagatavojis 170 atzinumus, sniedzot priekšlikumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, izvirzot vairāk nekā 150 iebildumus un vairāk nekā 63 priekšlikumus, norādījis Streļčenoks.
KNAB priekšnieks novērtēšanas veidlapā arī minējis uzdevumu izpildi kavējošus faktorus - valsts, iestādes un personīgos līmeņa faktorus.
Starp valsts līmeņa faktoriem Streļčenoks minējis, piemēram, to, ka netika atbalstīts pilnā apmērā pieprasītais finansējums biroja funkciju izpildei un bijusi atsevišķu mediju un nevalstisko organizāciju rīcība, atspoguļojot nepārbaudītu un nepatiesu informāciju par KNAB notiekošo.
Pie iestādes faktoriem KNAB priekšnieks minējis, piemēram, to, ka atsevišķu biroja amatpersonu zināšanas par valsts pārvaldes jomu un valsts pārvaldes darbības principiem ir nepietiekamas, un pastāv atsevišķu biroja amatpersonu nespēja veidot normālu un lietišķu komunikāciju ar kolēģiem.
Kā vienīgo personīgo uzdevumu izpildi kavējošo faktoru Streļčenoks minējis nepieciešamību pilnveidot savas angļu valodas zināšanas.
Streļčenoks uzskata, ka, pildot amata pienākumus, rīkojies saskaņā ar tiesiskuma un ētikas standartiem, valsts un biroja intereses izvirzot pirmajā vietā. Tāpat viņš ir spējīgs uzņemties vadītāja lomu, lai nodrošinātu iestādes mērķu sasniegšanu. Streļčenoks arī uzskata, ka spēj veidot un uzturēt konstruktīvas attiecības ar kolēģiem, sadarbības partneriem un sabiedrību.
«Spēju izvirzīt mērķus, meklēt risinājumus sarežģītās situācijās, mērķtiecīgi virzīties uz vēlamo rezultātu un uzņemties atbildību gan par pieņemtajiem lēmumiem, gan par darba rezultātiem. Uzskatu, ka man piemīt gan analītiskā, gan konceptuālā domāšana, jo spēju izmantot savu pieredzi un praksē gūtās zināšanas, lai izprastu problēmas un analizētu dažādas situācijas. Man piemīt spēja radoši domāt, es spēju saskatīt sakarības, atrast vispārinājuma modeļus situācijās un procesos, kas nav acīmredzami saistīti, kā arī spēju identificēt būtiskos jautājumus un pamatcēloņus sarežģītās situācijās,» norādījis Streļčenoks.
KNAB priekšnieks arī uzsvēris, ka veicinājis labvēlīgu psiholoģisko mikroklimatu kolektīvā.
Jau ziņots, ka pērn oktobra beigās izveidota komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt Streļčenoka darbību un tās rezultātus.
Par komisijas priekšsēdētāju iecelts SAB direktors Maizītis, bet par locekļiem - Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.
Šī komisija izveidota Streļčenoka darba kārtējai izvērtēšanai un nav saistāma ar piecu KNAB nodaļu vadītāju premjeram izteikto lūgumu veikt ārpuskārtas novērtēšanu. Darbības un tās rezultātu novērtēšana ir jāveic par katru amatpersonu, bet KNAB priekšnieku vērtē speciāla komisija.
