Informācija un atbalsts, svešvalodu mācīšana, stipendiju un kredītu pārnese, studiju rezultātu atzīšana un mobilitātes atbalsts studentiem no nelabvēlīgas sociāli-ekonomiskās vides ir nozīmīgākie faktori, kas nosaka jauniešu motivāciju un spēju mācīties vai praktizēties ārzemēs, secināts Eurydice jaunākajā pētījumā. Izrādās - šie faktori Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs būtiski atšķiras un nevienai nav spīdoši rezultāti visos mobilitātes vides uzlabošanas pasākumos.
Saskaņā ar ES pirmo mobilitātes progresa ziņojumu vislabākās valsts atbalsta sistēmas, kurās augstskolu studenti saņem atbalstu un informāciju par iespējām studēt vai praktizēties ārzemēs, ir Vācijā, Beļģijā, Spānijā, Francijā un Itālijā. Šis Eurydice ziņojums ir Eiropas Komisijas atbildes reakcija uz dalībvalstu aicinājumu likvidēt šķēršļus studijām un praksei ārzemēs un ir viens no plašākiem centieniem palīdzēt jauniešiem iegūt prasmes un pieredzi, kas vajadzīga, lai viņi būtu piemērotāki darba tirgum.
Informācija un ieteikumi par mobilitātes iespējām. Visplašāko atbalstu sniedz Vācija, Beļģija, Spānija, Francija un Itālija. Visvājāk attīstītās informācijas un ieteikumu struktūras ir Bulgārijā, Grieķijā, Slovēnijā un Kiprā. Latvija atrodas plašā valstu grupā, kas nodrošina visus vai gandrīz visus informācijas un atbalsta pasākumus informēšanas jomā, taču šiem pasākumiem netiek veikts neatkarīgs izvērtējums un rezultātu analīze.
Studentu atbalsta pārvedamība, kas viņiem dod iespēju saņemt valsts stipendijas un aizdevumus studijām citā valstī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja viņi studētu savā zemē. Studentu stipendijas un aizdevumi ir pārvedami Beļģijas holandiešu un vācu valodas reģionos, Kiprā, Luksemburgā, Slovēnijā, Somijā un Zviedrijā. Turpretim visapgrūtinošākās studentu finansiālā atbalsta sistēmas ir Beļģijas franču valodas reģionā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, Horvātijā, Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā. Latvijā pastāv atbalsta pārvedamība īsiem mobilitātes periodiem, bet atbalsta sistēmas studiju kreditēšanai Latvijā un ārvalstīs ir nošķirtas un pārvedamība starp tām nepastāv.
Svešvalodu zināšanas. Šis nereti ir svarīgs faktors, lai izlemtu, vai studēt ārzemēs. Kipra, Luksemburga un Beļģijas vācu valodas reģions vislielāko uzsvaru liek uz valodu apguvi skolās. Īrijā un Skotijā (Apvienotajā Karalistē) svešvalodu apguve skolās nav obligāta. Latvija ir labi novērtēta šajā rādītājā, jo obligāta svešvalodas apguve skolā sākas samērā agrā vecumā un obligāta ir arī otras svešvalodas apguve.
Atbalsts studentiem, kuri nāk no nelabvēlīgas sociāli-ekonomiskās vides. Beļģijas flāmu reģions, Vācija, Itālija un Austrija izceļas ar labi attīstītu finansiālo atbalstu studentiem no nelabvēlīgas socio-ekonomiskās vides, kuri vēlas studēt vai praktizēties ārzemēs, un ar sistēmām, kas pārrauga mobilitāti no sociālā stāvokļa aspekta. Latvijā nepastāv īpašs mobilitātes atbalsts tieši šai studējošo kategorijai.
Mobilitātes progresa ziņojumā ir aplūkotas visas 28 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Norvēģija, Lihtenšteina un Turcija. Tas ir pirmais pārskats par faktoriem, kas iztirzāti 2011. gada Padomes Ieteikumā par mācību mobilitāti, un būs pamats turpmākai kopīgai pārraudzībai ES līmenī. Nākamais ziņojums ieplānots 2015. gadā.
