Valdība šodien uzklausīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par zinātnes starptautisko izvērtējumu, un ministrijai līdz 1.jūlijam jāiesniedz informatīvais ziņojums par Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu, kā arī jāinformē zinātniskie institūti par izvērtējumu.
Vienlaikus informatīvajā ziņojumā būs jāiekļauj Latvijas zinātnisko institūciju konsolidācijas pasākumi zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums starptautiskajā izvērtējumā ir mazāks par 3 punktiem, kā arī stratēģiskās attīstības pasākumi zinātniskajām institūcijām, kuras novērtētas ar 3 un vairāk punktiem.
Sākotnēji Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) rosināja jautājumu atlikt uz vēlāku laiku, jo nebija mierā ar šādu situāciju. Turklāt arī zinātniskās institūcijas lūgušas valdību nesteigties ar lēmuma pieņemšanu, kamēr nav izvērtēti pētījuma rezultāti. «Tas, ka [izglītības un zinātnes] ministrs pēdējā valdības sēdē grib fiksēt, ka ir tāds izvērtējums un kaut kas ir jādara, ir saprotams,» teica premjers.
Rektoru padomes jurists Jānis Bernāts ministriem norādīja, ka paši zinātniskie institūti nav redzējuši šo novērtējumu, turklāt ministrijas sagatavotais ziņojums satur novecojušu informāciju - valstī sen vairs neesot 150 zinātnisko institūciju, bet gan 88, un tikai daļa no tām ir valsts. Viņš aicināja pagaidīt, kamēr pašas institūcijas iepazīsies ar vērtējumu. «Uz nāvi notiesātajiem gribētu lūgt tiesības uz pēdējo vārdu,» aicināja Bernāts.
«Latvijas attīstībai svarīgus jautājumus nevar risināt pretdabiskā veidā, kā tas patlaban notiek. Kāpēc uz rezultātu paziņošanu uzaicina medijus, ne zinātniekus? Rezultātu paziņošana radīja sabiedrībai nepareizu priekšstatu par zinātni,» neizpratnē bija Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš.
Viņš atzina, ka pret zinātniekiem patlaban izturoties kā pret malkas pagalēm. Viņaprāt, nav pareizi, ka Latvijas zinātnieki ir izstumti no zinātnes izvērtēšanas procesa. Siliņš aicināja jautājuma izskatīšanu atlikt līdz brīdim, kamēr nebūs notikusi diskusija par izvērtējumu, lai tas nepārvērstos par farsu.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V) uzsvēra, ka rezultātu paziņošana nenotiek pēc saskaņošanas ar studentiem. Viņš skaidroja, ka tiem institūtiem, kuri, pēc viņu domām, nav saņēmuši apmierinošas atzīmes, ir jāuzliek par pienākumu sniegt skaidrojumu un redzējumu par turpmākajiem soļiem.
Valdības vadītājs aicināja jaunajā protokollēmumā mainīt uzdevumu zinātniskajiem institūtiem - ja sākotnēji tur bija paredzēts, ka tiem zinātniskajiem institūtiem, kuri saņēmuši novērtējumu 1 vai 2, ir jāveic konsolidācija, šis uzdevums jāmaina uz uzdevumu šiem institūtiem iesniegt detalizētu izklāstu par turpmākajām darbībām.
IZM apņēmusies sagatavot līdz 2014.gada 20.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, paredzot, ka ar 2015.gada 1.janvāri bāzes finansējumu aprēķina un piešķir zinātniskajai institūcijai, kura zinātnes starptautiskajā izvērtējumā ir novērtēta ar vērtējumu 5 vai 4, vai 3.
Kā ziņots, IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu ir veikusi Latvijas zinātnes starptautisko izvērtējumu, kurā secināts, ka Latvijā līdzās 49 spēcīgiem un 77 apmierinošiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolu struktūrvienībām ir 22 vāji, kurus eksperti iesaka slēgt. Starptautisko ekspertu ziņojumā teikts, ka «1» ieguvušo institūciju finansēšana no valsts budžeta nav lietderīga un nebūtu saprātīgi turpināt piešķirt tām zinātnes bāzes finansējumu.
