Izglītību nevar uztvert tikai kā sistēmu profesionāļu sagatavošanai, tā ietver arī zinātnes jomu, tāpēc, ja vēlamies attīstīt tehnoloģijas un inovācijas, diezin vai vajadzētu veidot sistēmu, kurā izglītība būtu tikai par maksu, šodien «Sorosa fonda - Latvija» rīkotajā diskusijā «Ko sagaidām no augstākās izglītības Latvijā?» pauda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna.
Viņš norādīja, ka problēma ar privāti finansētu izglītību reducēsies, ka tad, ja augstskolai ir jāsniedz ieguldījums zinātnē, cilvēkam nāksies maksāt arī par profesoru darbu un inovācijām. «Tad var sanākt, ka dārgākās profesijas, piemēram, inženierzinātnēs, izvēlēsies mazāk cilvēku, savukārt šī situācija novedīs pie tā, ka uzņēmumi radīs maz tehnoloģiju,» izteicās Juhna. Viņš piebilda, ka jau tagad uzņēmumi pārsvarā nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu un, ja augstskolas nenodrošinās tehnoloģiju attīstību, situācija būs vēl dramatiskāka.
Diskutējot par to, vai valstij jānodrošina bezmaksas augstākā izglītība, un komentējot pirms tam Latvijas Debašu asociācijas rīkotās tēmai veltītās debates, arī citi izglītības nozares pārstāvji atzina, ka pašreizējā sistēmā ir nepieciešamas korekcijas, taču pilnībā likvidēt budžeta vietas nebūtu vēlams.
RTU profesors un zinātņu prorektora vietnieks Gatis Bažbauers norādīja, ka bezmaksas izglītība varētu palīdzēt Latvijā noturēt jaunatni. «Ir labi, ka jaunieši brauc studēt uz ārzemēm un tur iegūst gan izglītību, gan prasmes, gan pieredzi, taču pastāv risks, ka viņi Latvijā neatgriezīsies. Tādēļ es uzskatu, ka ir jānodrošina bezmaksas izglītība, jo tas palīdzēs noturēt jauniešus, gādās, lai viņiem te būtu interesanti,» sacīja Bažbauers.
Viņš gan atzina, ka masveida augstākā izglītība mazina tās kvalitāti un studentu motivāciju censties, taču valstī, kurā ir nepieciešams attīstīt cilvēkresursus, izglītība mazina arī sociālo plaisu. «No budžeta viedokļa raugoties, nav iespējams visiem nodrošināt augstāko izglītību, bet tas var būt mērķis, uz kuru iet,» pauda RTU zinātņu prorektora vietnieks.
Vairāki diskusijas dalībnieki un klātesošie pauda viedokli, ka, iespējams, vajadzētu mainīt proporciju budžeta un maksas vietu sadalījumam, kas, kā minēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, patlaban ir attiecīgi 30% un 70%.
«Ir jābūt līdzsvaram - bezmaksas sadaļai, kur piedalās valsts. Te būtu jāpadomā par dārgākām un lētākām specialitātēm, kā arī par pašu studentu atbildību, bet otru sadaļu atstāt brīvajam tirgum,» izteicās biznesa augstskolas «Turība» Attīstības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents un Zināšanu ekonomikas padomes vadītājs Aigars Rostovskis.
Arī Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas prorektors studiju darbā Ilmārs Kreituss uzsvēra, ka diskusijai ir jābūt nevis par to, vai valstij finansēt izglītību, bet par to, kādai jābūt budžeta un maksas vietu proporcijai. Pēc viņa domām, tā varētu būt nevis 30% un 70%, bet 70% un 30%. Tāpat viņš norādīja, ka varētu izstrādāt modeli, kā racionālāk izmantot valsts piešķirtos līdzekļus, piemēram, arī augstskolu programmu piedāvājumiem varētu izsludināt konkursus, kā tas ir citās nozarēs, un tādējādi tiktu uzlabota izglītības kvalitāte.
