Dūklavs nosauc savas prioritātes (20)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Tā kā šis gads ir pārejas posms jaunajā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reformā, kas nozīmē vairākus neatrisinātus jautājumus saistībā ar finansējuma pārdali, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) prioritāte būs gan Eiropas, gan valsts finansējuma izmaksāšana zemniekiem bez kavēšanās.

Kā intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja Dūklavs, ministrijā tiks dalīts viss, lai lauksaimnieki iespējami ātrāk un bez kavēšanās saņemtu jaunā plānošanas perioda pirmos atbalsta maksājumus.

«Lai gan pamatprogrammās naudas finansējums - kopumā 1530,6 miljoni eiro 2014.-2020.gadam - ir iezīmēts, noteikti jāparūpējas, lai jau šā gada pirmajā pusē zemnieki saņemtu šī perioda pirmos atbalsta maksājumus. Variāciju un direktīvu interpretācijas iespēju ir pietiekami daudz, tādēļ šogad vajag «nospraust» stingru kursu. Pusgada laikā skaidrība par maksājumu un to apjomu visās atbalsta programmās būs, līdz ar to zemnieki naudu saņems bez kavēšanās,» sacīja Dūklavs.

Viņš arī norādīja, ka būtisks jautājums būs Saeimai nupat nodotie grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos».

«Sabiedrībā aktīvi runā par zemju tirdzniecības ierobežošanu ārvalstniekiem, tomēr pašreizējais likumprojekta variants nav viennozīmīgs, un Saeimas deputātiem būs ļoti grūti tikt ar šo jautājumu galā. Likumā ir plusi, bet arī daudz problēmu,» atzina ministrs.

Savukārt saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par kūpinājumiem Dūklavs norādīja, ka vērtē problēmu kā «uzpūstu», lai gan tieši viņa kā zemkopības ministra laikā 2011.gadā tika pieņemta attiecīgā ES regula.

«Šī problēma ir uzpūsta. Jau iepriekš ražotāji zināja, ka būs jaunas normas. Toreiz īpaši aktīvi reaģēja šprotu ražotāji, un kopīgiem spēkiem panācām, ka šajā nozarē ierobežojumus nepiemēroja. Atšķirība ir tā, ka kūpināmā zivtiņa ir maza - ja pieļaujamās benzopirēna normas piemēro uz laukumu pret zivtiņas masu, tas ir ļoti liels, bet, ja paņem biezu gaļas «kluci» un pārrēķina kūpinājuma daļu apkārt gaļai, tur nekādi pārkāpumi nesanāk. Esam piedāvājuši ražotājiem pamatot, kādas normas ir nepieciešamas, un tad mēģināsim Briselē panākt vai nu pārejas perioda pagarinājumu, vai īpašu statusu. Katrā ziņā patlaban neredzu nekāda pamata satraukumam,» sacīja ministrs.

Jautāts, vai pats žāvē gaļu, viņš atbildēja apstiprinoši: «Jā, man lauku mājās ir neliels agregāts, kur pēc savas receptes ik pa laikam kādas trīs vistas nožāvēju.»

Pilnu interviju ar Dūklavu lasiet aģentūras LETA sadaļā LETA+, kā arī biznesa portāla «Nozare.lv» sadaļā «Viedokļi, intervijas».

Kā ziņots, Dūklavs Zemkopības ministriju iepriekš vadīja no 2009.gada 12.marta līdz 2011.gada 25.oktobrim, arī toreiz viņu šim amatam nominēja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Komentāri (20)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu