Pagājušā nedēļā Saeimā pēc Mājokļu apakškomisijas iniciatīvas tika apspriests Ekonomikas ministrijas izstrādātais jaunais likumprojekts «Dzīvojamo telpu īres likums» un tam atbilstošie grozījumi likumā «Par policiju».
Jauns īres likums: atveriet, policija! (102)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā zinām, īrnieku un namsaimnieku strīdi bieži nonāk tiesās. Komunālo maksājumu aprēķinu un īres parādu problēmas, denacionalizācijas sekas, apakšīres jautājumi … uzskaitījumu varētu turpināt ilgi.
Tagad Ekonomikas ministrija ir atradusi risinājumu! Jāpasauc policija. Bez tiesas.
Jaunajā likumprojektā paredzētas daudzas situācijas, kad īrniekus bez tiesas no dzīvokļiem izliks policija. Telpu īpašniekam tikai jānosūta īrniekam brīdinājums un pēc 20 dienām jāpiezvana uz policiju.
Aplūkosim dažas konkrētas situācijas no piedāvātā likumprojekta.
Piemēram, ja īrnieks diemžēl būs miris un dzīvoklī būs palikuši viņa ģimenes locekļi (teiksim, sieva ar 2 bērniem). Pašreizējā likumdošana paredz, ka viņi varētu pārņemt mirušā vīra līgumu, saglabājot tos pašus īres noteikumus.
Ekonomikas ministrijas priekšlikums: ja īres līgums bija noslēgts tikai ar vīru, sievu ar 2 bērniem policija izliek no dzīvokļa 20 dienas pēc vīra nāves.
Palūkosimies no namīpašnieka viedokļa. Kas notiktu, ja sieva vienkārši pārņem miruša vīra līgumu? Nekas. Cita lieta, ja namīpašnieks uzreiz bēru dienā var piedāvāt nelaimīgajai atraitnei jaunu līgumu ar atbilstošu, piemēram, divkāršu cenu. Ja neparakstīsi, kravā mantiņas un 20 dienu laikā ar bērniem būsi uz ielas. Policija ārā izvedīs, mantiņas uz ielas iznesīs, pie ārdurvīm visu smuki sakraus. Tiesas netiks noslogotas. Atcerēsimies – atbilstošas izmaiņas «Likumā par policiju» ir sagatavotas. Ekonomikas ministrija to uzskata par īres tirgus problēmu novēršanu.
Vēl piemērs. Jaunajā likumā ministrija piedāvā namīpašniekam tiesības vienpusīgi pārtraukt līgumu un izlikt īrnieku, ja īrniekam ir parāds par īri vai pakalpojumiem, vai arī, ja namīpašnieks uzskata, ka telpa vai māja tiek bojāta.
Jaunajā likumprojektā nav paredzēts mehānisms, kā īrnieks var pārsūdzēt, piemēram, nepareizi veiktus komunālo maksājumu aprēķinus vai namīpašnieka viedokli par telpu bojāšanu.
Namīpašniekam likumprojektā paredzētas vienpusīgas tiesības pārtraukt īres līgumus arī, ja ēku iecerēts kapitāli remontēt vai nojaukt. Bet nav paredzēta kontrole par to vai nav sanācis, ka īres līgumi lauzti, bet remonta un nojaukšanas ieceres palikušas tikai uz papīra.
Ja šis likumprojekts šajā Ekonomikas ministrijas redakcijā tiks pieņemts Saeimā, daudzos gadījumos, kad īres līgums izbeigts, īrnieku no dzīvokļa izliks policija. Tas pats notiks, ja līgums nav reģistrēts Zemesgrāmatā. Ekonomikas ministrijas pārstāvji apgalvo, ka šis likumprojekts tikai daļēji attieksies uz īrniekiem, kam līgums noslēgts jau tagad, pirms jaunā likuma pieņemšanas. Tomēr man šie solījumi izraisa ļoti lielas šaubas.
Ekonomikas ministrijas piedāvātajos likumu grozījumos šāda attieksme pret savu tautu, pret cilvēku mājokļa tiesībām, ir norma. Turklāt norma, ko ministrija visā nopietnībā piedāvā padarīt par likumdošanas normu.
Kā to vēstulē Saeimas komisijām norāda Tiesībsargs, gan tiesības uz īpašumu, gan tiesības uz mājokļa neaizskaramību ir cilvēku pamattiesības. Likumdevēju uzdevums ir tās harmoniski sabalansēt.
Ekonomikas ministrijas sagatavotajā likumprojektā tas diemžēl nav izdevies. Ceru, ka ministrija ņems vērā Mājokļu apakškomisijā izteiktos Saeimas deputātu un nevalstisko organizāciju viedokļus. Tas dotu iespēju jaunajai valdībai izstrādāt kvalitatīvu dzīvojamo telpu īres likumprojektu.