Mocarta muzejs Vīnē cenšas kliedēt mītu, ka slaveno austriešu komponistu noindējis sāncensis Antonio Saljēri. 1984.gada filma «Amadeus» («Amadejs»), kas balstīta uz dramaturga Pītera Šafera lugu, attēloja Saljēri kā skaudīgu ļaundari. Taču muzejs uzsācis kampaņu, kurā mēģinās pierādīt pretējo.
Muzejs «Mozarthaus» ierīkots mājā, kurā Mocarts dzīvoja. Jaunā izstādē itāļu komponists Saljēri attēlots kā asprātīgs, talantīgs un dāsns cilvēks, kurš bija labs skolotājs tādiem mūziķiem kā Ludvigs van Bēthovens un Francis Šūberts.
Izstādes kurators uzskata, ka pārāk daudzi cilvēki joprojām tic lugas un filmas uzburtajam tēlam. «Mēs vienkārši gribam apgaismot cilvēkus un parādīt viņiem īsto Saljēri,» ceturtdien paziņoja muzeja direktors Gerhards Viteks.
Saljēri dzimis Itālijā 1750.gadā. 15 gadu vecumā viņš pārcēlās uz dzīvi Vīnē. Komponists sacerēja operas, patriotiskas kompozīcijas un garīgus skaņdarbus, bet pārējā laikā strādāja par mūzikas skolotāju.
Mocarta ģimenes sarakste pierāda, ka viņa tēvs Leopolds pirmais esot sācis bažīties, ka Saljēri varētu būt šķērslis viņa dēla panākumiem, norāda kurators Oto Biba. «Mocarts par Saljēri rakstīja labas lietas, tikai ar vienu izņēmumu. Reiz viņi bija sastrīdējušies, bet tas nebija nopietni. Savukārt Leopolds, tāpat kā daudzi citi, nepārtraukti žēlojās par Saljēri,» viņš skaidro.
Pēc Mocarta nāves 1791.gadā palielinājās plaisa starp itāļu un vācu skolu, uzsver Biba.
Viņš arī piemin, ka Mocarta sieva jaunāko dēlu vēl pēc komponista nāves nosūtījusi mācīties pie Saljēri, kas esot lielākais pierādījums starp abiem mūziķiem pastāvējušajai uzticībai. «Neviena māte nesūtītu dēlu mācīties pie cilvēka, kas noindējis viņas vīru,» uzskata kurators. «Tas ir ļoti spēcīgs apliecinājums viņa nevainīgumam.»
