Šonedēļ Latvijas iedzīvotāji beidzot skaidri un gaiši uzzināja to, kas aiz skaļiem un brīnišķīgiem saukļiem par brīvo elektrības tirgu mājsaimniecībām līdz šim politiķu mutēs bija palicis otrā plānā. Proti, elektrība kļūs dārgāka. Turklāt daudziem – ievērojami.
Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» aprēķinājis, ka tajā paša laikā kompānija «Latvenergo», kurai it kā būtu jābīstas no konkurentiem, visticamāk, dzīvos vēl uz zaļāka zara. Un izrādās arī, ka uz šo pārmaiņu rēķina pavisam nemanāmi iegūst arī valsts budžets.
Tas nozīmē, ka, piemēram, starta tarifa lietotājiem aprīļa rēķini būs par pieciem eiro jeb uz pusi lielāki. Arī pārējie maksās dārgāk, un gala rezultātā visi 2014.gada nestie budžeta labumi vienā mirklī cilvēku makos ir izplēnējuši.
Uz jautājumu, vai ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ir gandarīts par tirgus brīvlaišanu attiecībā uz mājsaimniecībām, viņš «De facto» atbild: «Jā. Es domāju – kopumā, jā zināms gandarījums ir, bet ja mēs runājam tikai par tirgus atvēršanu.»
Bet ja runā par cenu – tad, var teikt, Reformu partijas ekonomikas ministri, cenšoties sabalansēt valsts uzņēmuma «Latvenergo» peļņas un sabiedrības intereses, priekšroku tomēr devuši «Latvenergo».
Kāpēc tarifi pieaugs?
Līdz šim «Latvenergo» vienkārši subsidēja zemo starta tarifu, tam tērējot aptuveni 25 miljonus eiro gadā, ko noteica regulators. Brīvā tirgū uzņēmumam tā darīt vairs nav jēgas, jo citi komersanti daudz lētāku elektrību, ko piedāvāt iedzīvotājiem, tāpat nekur nevar dabūt.
Starta tarifs 11,64 c/kwh (līdz 1200 kwh gadā)
Pamata tarfis 15,15 c/kwh (vairāk ķā 1200 kwh gadā)
Tirgus cena – ap 17 c/kwh
Subsīdija 25 mlj.eiro
Ekonomikas ministrs gan mierina un atgādina, ka mazturīgajiem un trūcīgajiem ar pašvaldību starpniecību tiks kompensēts cenas kāpums, ik mēnesi 5 eiro jeb 60 eiro gadā, taču kopējā tam paredzētā summa ir piecreiz mazāka nekā «Latvenergo» ietaupījums – proti, gadā tikai 5 miljoni.
Enerģētikas eksperts Gatis Ābele uzskata, ka šai summai bija jābūt vismaz divas reizes lielākai, turklāt daļai iedzīvotāju tomēr vajadzēja atstāt regulēto tarifu: «Ja mēs skatāmies godīgi, un arī septembrī Eiropas parlaments rezolūcijā pieņēma aicinājumu nacionālajām valdībām tomēr rūpīgāk raudzīties, lai situācijās, kad, ja ir iespējams saglabāt regulētu tarifu šiem neaizsargātiem lietotājiem, tad nevajag strauji meklēt kādu citu alternatīvu, kas iespējams sākumā nestrādā.»
Ekonomikas ministrs par cietējiem runāt īsti negrib: «Mēs no savas puses esam sākuši diskusiju, kāda ir šī mērķa grupa, bet mēs neesam tieši atbildīgi, kādā veidā sniegt sociālo palīdzību.»
No augstās elektrības cenas, ko maksāsim pēc 1.aprīļa, iegūs ne tikai «Latvenergo», bet, izrādās, arī valsts budžets. Proti, arī šajos tarifos ir iekļauta tā sauktā obligātā iepirkuma komponente jeb OIK, kas veido gandrīz trīs eirocentus un no kā finansē subsīdijas alternatīvās enerģijas ražotājiem, arī koģenerācijas stacijām.
No gada sākuma valsts par šo OIK subsīdiju no komersantiem jau iekasē nodokli, piemēram, no koģenerācijas stacijām pat 15%. Un summa, ko gadā valsts plāno ieņemt, atvēlētos piecus miljonus kompensācijās mazturīgajiem pārsniedz pat veselas desmit reizes. Proti – 50 miljonus eiro.
Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (SC): «Kā jūs atceraties, ka jaunajā budžeta paketē tika ielikts jaunais nodoklis, kurš tika pasniegts kā iespēja – kādā veidā tiek aplikti ar nodokli tie enerģijas ražotāji, kuri ražo pašlaik šo ļoti dārgo dāsni subsidēto elektroenerģiju, lai šādā veidā pārdalīt atpakaļ budžetā un novirzītu uz patērētājiem. Ja šis nodoklis paredzēja ieņemt desmitiem miljonus, tad valsts gatava palīdzēt ar pāris miljoniem.»
Ar šo nodokli «Latvenergo» gan mazliet zaudē, jo arī viņiem tas jāmaksā, taču, pēc Ābeles domām, līdzšinējā ikgadējā aptuveni 60 miljonu eiro lielā «Latvenergo» peļņa ir garantēta arī jaunajos apstākļos.
«Ieņēmumi, ko «Latvenergo» saņem no neregulētā tarifa daudzkārt pārsniegs to nelielo apjomu, ko viņi samaksās subsidētās elektrības nodokļa veidā. Līdz ar to nav pamata domāt, ka peļņa samazināsies, drīzāk pat otrādi – tā pat pieaugs,» saka Ābele.
Tātad «Latvenergo» pelna, valsts budžets iegūst, bet iedzīvotājiem cenas tikai pieaug. Bet kā tad ar brīvā tirgus labumiem, zemākām cenām, un vai vispār varam runāt par konkurenci? «Šobrīd par konkurenci nē. Tāpēc es salīdzināju ar eiro ieviešanu, mēs radam infrastruktūru, lai konkurence varētu darboties,» saka ekonomikas ministrs Dombrovskis.
Lai būtu reāla konkurence, Latvijai patiesībā būs vēl jāgaida pāris gadi. Proti, konkurencē varētu iesaistīties Skandināvijas elektroenerģija, kur ir gan daudz hidroelektrostaciju, gan atomstacijas.
Elektrības cenu līkne pēdējo mēnešu laikā Zviedrijā ir daudz simpātiskāka patērētājam nekā Latvijas līkne. Taču problēma ir tā, ka praktiski šo skandināvu elektroenerģiju nevar atgādāt līdz Latvijai.
Viens ceļš ir no Igaunijas. Tā pat ir savienota ar Somijas tīkliem, taču pārvades jaudas nepietiek Latvijas un Igaunijas savienojumam.
Otrs ceļš būtu no Lietuvas. Taču tās savienojums ar Zviedriju vēl tikai top, un tas būs gatavs vien 2016.gadā. Tātad brīvs tirgus mums būs, bet tīkli vēl tikai aužas.
«Uz šo brīdi ar šo budžeta piedāvājumu un atsakoties no regulēta tarifa visām mājsaimniecībām, mēs esam apsteiguši starptautiskās saistībās noteiktu notikumu ķēdi,» apliecina Ābele.
Izskatās, ka politiķi šajā situācijā elektrības maksātājus ir veikli aptinuši ap pirkstu. Lai gan – ja raugās no citas puses, var teikt arī tā, - kas slikts, ja vairāk naudas ticis valsts budžetam, vai, ka «Latvenergo» kļuvis bagātāks, - tā taču valsts kompānija, un tās peļņa arī tiek valsts budžetam.
Bet tomēr nelāgi sanācis tā, ka šie manevri veikti uz to iedzīvotāju rēķina, kas nav pavisam trūcīgi, bet kurus par turīgiem arī nu nekādi nevar nosaukt.