Daudz iebildumu pret piektā centralizētā eksāmena ieviešanu (19)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: pianetatschai, CC BY-NC 2.0

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, apspriežot Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu, vairāku organizāciju pārstāvji izteica iebildumus pret piektā centralizētā eksāmena ķīmijā vai fizikā ieviešanu.

Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas direktors Roberts Liepiņš uzsvēra, ka jautājums par šāda eksāmena ieviešanu rada satraukumu, jo minētie priekšmeti šādas profesionālas ievirzes vidusskolā netiek mācīti un nav atbilstošu kabinetu un tehnoloģiju to mācīšanai. Tāpat viņš akcentēja, ka audzēkņi jau tā ir noslogoti un papildus četriem centralizētajiem eksāmeniem kārto arī kvalifikācijas eksāmenu.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāja Ineta Tamane bažījās par to, ka ar šādu eksāmenu jeb "pātagu" diez vai izdosies skolēniem likt iemīlēt fiziku vai ķīmiju. Viņasprāt, jāmeklē citi risinājumi skolēnu motivēšanai, ne jau ar šādu obligātumu.

Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra aicināja neaizmirst, ka centralizētie eksāmeni ir ne tikai vidējās izglītības noslēguma eksāmens, bet augstākās izglītības uzņemšanas atlases kritērijs. Viņš norādīja, - ja nebūs mehānisma eksāmena izmantošanai augstskolās, tad tas būs tikai papildu slogs skolēniem, kas būtu bezjēdzīgi.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji gan norādīja, ka notiks vēl diskusijas un tiks meklēti risinājumi šīs ieceres īstenošanai, tostarp aktuāls esot jautājums par profesionālās izglītības mācību satura pārskatīšanu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja IZM priekšlikumu no 2015./2016.mācību gada ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu, nosakot, ka 12.klases absolventiem obligāti būs jāizvēlas starp eksāmenu ķīmijā vai fizikā.

IZM informēja, ka vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu, kā arī vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programmu skolēniem būs jākārto eksāmens dabaszinībās, nevis ķīmijā vai fizikā, jo šajās programmās dabaszinības ir apvienotas vienā priekšmetā.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kuru mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei, vēl jāapstiprina Saeimai.

Mērķa sasniegšanai IZM ir noteikusi arī trīs apakšmērķus - paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē un uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.

Ministrija paredz, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem būs prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot. Tādējādi pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību.

Iegūstot izglītību, jauniešiem ir jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Savukārt mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību metodoloģijā, tostarp paplašinot mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības stiprināšanai būtiska nozīme ir modernas infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumam, klāsta ministrija.

Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, iecerēts koncentrēties 12 rīcības virzienos. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju mācīties un sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi, sola IZM. Ministrija vēlas palielināt profesionālās izglītības pievilcību gan sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tādējādi tikšot palielināta jauniešu nodarbinātība un veicināta pieaugušo konkurētspēja darba tirgū. Savukārt, paaugstinot pedagogu profesionālo kompetenci, tostarp izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tikšot veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās.

Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, tiks atbalstīta modernas mācību vides, tostarp infrastruktūras, izveide, sola IZM. Tikšot nodrošinātas daudzveidīgas iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.

Tikmēr valsts politikas augstākajā izglītībā prioritārs atbalsts būšot pasākumiem, kas veicina dažāda veida ciešāku sadarbību kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā, sākot ar augstākā līmeņa - doktorantūras - kopīgu studiju programmu izveidi, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanos, tostarp izstrādājot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpilde plānota ar kārtējam gadam piešķirto un papildus pieprasīto valsts budžeta finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem.

Komentāri (19)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu