Valstij vajadzētu jābūt proaktīvākai nepilsoņu jautājumā, jo pašlaik Latvijas pilsonība vairs netiek uzskatīta par prestižu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs integrācijas jautājumu eksperts Deniss Hanovs.
Latvijas pilsonība vairs nav prestiža, uzskata RSU pasniedzējs (202)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vaicāts par pilsonībā uzņemto personu skaita samazinājuma iemesliem, Hanovs aģentūrai LETA stāstīja, ka ir trīs noteicošie faktori - politiskās līdzdalības mazināšanās, neiekļaujoša retorika politiķu un mediju vidē un pilsonības prestiža trūkums.
Izņemot politisko līdzdalību, Latvijā nepilsoņiem ir virkne ekonomisko tiesību, kas ir arī pilsoņiem. Tā kā Latvijā un citur Eiropā samazinās cilvēku interese par politisko līdzdalību, nepilsoņi neredz vajadzību pēc pilsonības, atzīmēja Hanovs.
Politiķi runā par pilsoņiem un jaunajiem pilsoņiem, bet tajā pašā laikā nenodarbojas ar pilsonības mārketingu, uzskata Hanovs. Neviens necenšas pilsonību «padarīt stilīgu» vai iekārojamu un runāt, cik labi ir būt pilsonim. Pilsonība ir «jāpadara seksīgāka un atraktīvāka», jo mūsdienu sabiedrībā nevar piespiest cilvēku kļūt par pilsoni - viņu var tikai ieinteresēt un ievilināt, sacīja eksperts.
Hanovs norādīja, ka bez vainas nav arī politiskā vara. Politiķu vēstījumi nesekmē cilvēku vēlmi piederēt Latvijai. Viņš minēja, ka politiķiem nesaskaņas ir vajadzīgas politiskās dienaskārtības piepildīšanai. Ja visi būtu integrējušies, tad pirms vēlēšanām pazustu nozīmīgākais piedāvājums vēlētājiem atkarībā no viņu etniskās izcelsmes. Pie tā vainīgs ir gan «Saskaņas centrs», gan labējā koalīcija, kur vieni nepilsoņus proklamē par upuriem, bet otri - par tiem, kas nemaz nevēlas integrēties.
PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs aģentūrai LETA norādīja, ka naturalizējušos personu skaita samazinājums nav saistāms ar eksāmenu prasībām. Pēc Gorbunova teiktā, eksāmena prasības nav mainījušās un tie ar gadiem nav palikuši grūtāki. Lai klīdinātu mītu par to, ka eksāmeni ir ļoti grūti, PMLP regulāri organizē informācijas dienas par naturalizācijas eksāmenu jautājumiem.
Vienlaicīgi, pēc PMLP aptaujas rezultātiem, personu nevēlēšanās naturalizēties galvenais iemesls ir nespēja nokārtot eksāmenu. PMLP rīcībā esošais pētījums rāda, ka to minējuši 24% aptaujāto.
PMLP kvantitatīvie pētījumi par nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu atklāj, ka joprojām samazinās nepilsoņu interese par Latvijas pilsonības iegūšanu. Pētījums vēl nav pabeigts, taču pirmie PMLP rīcībā esošie rezultāti parāda, ka, piemēram, Rīgā tikai 19% aptaujāto pieļauj iespēju naturalizēties tuvākajā laikā. 2012.gada nogalē tādu bija 26%.
Katrs piektais aptaujātais norāda, ka ir apmierināts ar nepilsoņa statusu, un tas ir par 5% vairāk nekā iepriekš. 17% uzskata, ka pilsonība pienākas automātiski, bet vēl 17% gaida atvieglojumus naturalizācijas procesā.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 1732 personas, kas ir par 481 personu jeb 21% mazāk nekā 2012.gadā.
Cilvēku skaits, kas uzņemti Latvijas pilsonībā, pēdējos gados ir samazinājies. 2012.gadā bija naturalizējušās 2213 personas, bet 2011.gadā - 2467.