Otrdien notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēde, kurā tika izskatīti grozījumi likumprojektā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos». Klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar Dānijas Karalistes vēstnieka Latvijā vēstuli par šo likumprojektu.
Kā norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Dānijas vēstniecības vēstulē minēts apgalvojums, ka grozījumi likumprojektā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» varētu neatbilst Eiropas Savienības (ES) likumdošanas prasībām. Tādejādi Dānijas vēstniecības vēstulē tiek apšaubīta Latvijas valsts institūciju kompetence izvērtēt likumdošanas atbilstību ES normām.
LOSP uzskata, ka ir jāreaģē attiecībā uz šo Dānijas vēstnieka Latvijā vēstuli, kas adresēta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālajai komisijai un vēl virknei adresātu. LOSP uzskata, ka Dānijas vēstnieks iejaucas suverēnas valsts iekšējās lietās, jo Latvijā Saeima ir tautas vēlēts likumdevējs, kas pieņem likumus atbilstoši Latvijas tautas vēlmēm.
Likumprojekta «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» grozījumi galvenokārt ir vērsti uz to, lai ES likumdošanas normu ietvaros noteiktu ierobežojumus Latvijas zemes iztirgošanai ārzemju spekulantiem - nosakot zemi kā prioritāru lauksaimnieciskās ražošanas resursu, nevis kā vieglu investīciju instrumentu.
«Lauksaimnieku organizācijas šajā vēstulē saskata Dānijas vēstniecības Latvijā spiedienu uz Latvijas likumdevēju. Arī pirms dažiem gadiem bija situācija, kad Dānijas vēstniecība vēlējās panākt labvēlīgu situācijas iznākumu, aizstāvot Dānijas lauksaimnieku, kura nelikumīgas darbības rezultātā cieta vairāki simti bišu saimju. Vēlāk, šajā lietā Latvijas tiesa divās instancēs ir atzinusi šī uzņēmēja vainu. Šāda norādījumu izteikšana Latvijas institūcijām nav pieņemama,» teic Armands Krauze, LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros.
Kā ziņoja LETA, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas ieviesīs izmaiņas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā.
Likumprojekts paredz konkrētus nosacījumus, kurus izpildot, ikvienam neatkarīgi no valstiskās piederības būs tiesības iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Patlaban likums noteic, ka zemi var pirkt ikviens mūsu valsts pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Tāpat pašreiz noteikts, ka ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1.maija zemi varēs nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim regulējumā minētie subjekti. Pašlaik līdz 30.aprīlim ārzemniekiem noteikti ierobežojumi - zemi var nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.
«Likuma grozījumu mērķis ir Latvijas zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, kā arī sekmēt iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā. Komisijā konceptuāli šo likumprojektu atbalstījām, lai līdz 1.maijam tas varētu stāties spēkā. Lūgsim Saeimu skatīt šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā šīs nedēļas parlamenta sēdē, kā arī noteikt 20.februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nākamajam lasījumam. Tāpat aicinām nozares pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas aktīvi iesaistīties šo izmaiņu izstrādē un diskusijās,» norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP).
Likumprojekta autori no Zemkopības ministrijas otrdien deputātus informēja, ka grozījumi paredz lauksaimnieciskajā ražošanā arī iesaistīt pašlaik aktīvi neizmantotās zemes platības, proti, tā varētu būt līdz diviem miljoniem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Grozījumi paredz, ka zemi varēs pirkt personas, kas to izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
Likumprojekts nosaka personas, kuras varēs pirkt zemi, kas lielāka par pieciem hektāriem. Plānots, ka zemes īpašniekam tās apsaimniekošana būs jāsāk trīs gadu laikā kopš iegādes un rakstiski jāapliecina zemes izmantošana ražošanā. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, izmaiņas paredzēs soda sankcijas.
Lai fiziska persona turpmāk varētu iegādāties zemi, paredzēts, ka tai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešos maksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Grozījumi arī paredz, ka fiziskai personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.
Savukārt uzņēmumiem būs jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši lauksaimniecisko vai tai pielīdzināto izglītību. Tāpat šiem uzņēmumiem būs jābūt tiesīgiem saņemt tiešos maksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Līdz ar likuma grozījumiem pašreizējais regulējums tiks papildināts ar lauksaimniecības zemes darījumu izskatīšanas kārtību, deleģējot tiesisko uzraudzību pašvaldības izveidotai komisijai. Arī valdībai būs jānosaka kritēriji lauksaimniecības zemes darījumiem.
Tāpat likuma grozījumi paredz pirmpirkuma tiesības zemes atsavināšanas gadījumos, kā arī izņēmumus darījumiem ar lauksaimniecības zemi.
Grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.
