Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju tiesā tiks iesniegtas prasības pret konkrētām fiziskām personām, proti, juridisko personu īpašniekiem, tostarp pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja zvērināts advokāts Aldis Gobzems.
Advokāts papildināja, ka šādai civilprasībai nebūs nekāda sakara ar politiku. «Tā kā mēs uzskatām, ka šeit ir notikusi kolektīva bezatbildība un solidāra atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm, šāda prasība pret fizisko personu Nilu Ušakovu arī tiks iesniegta,» norādīja Gobzems, paskaidrojot, ka Ušakovs personīgi saskaņā ar likumu ir bijis atbildīgs par Rīgas būvvaldes darbu.
Gobzems sacīja, ka gadījumā, ja tiks rasts finansējums, tiks iesniegtas prasības pret citiem atbildētājiem arī Lielbritānijā un ASV. Prasība ASV varētu tikt iesniegta, kad būs zināms, vai spriedumu varēs izpildīt Latvijā.
Gobzems arī uzsvēra, ka «viņš ar pilnu pilsonisku pārliecību un pārliecību kā zvērināts advokāts varot apgalvot, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietā risinājuma nebūs nekad». «Tas mums ir jāpieņem, jo mūsu sabiedrība tā vēlas,» pauda advokāts.
Savukārt advokāts Aldis Alliks prognozēja, ka civillietu izskatīšanās atbildētāji varētu izmantot divus juridiskus līdzekļus, proti, cenšoties lūgt apturēt tiesvedību civillietās, līdz ir stājies spēkā spriedums krimināllietā, kā arī civillietās lūgs tiesu nozīmēt eskpertīzes.
«Mūsu prasības tiks papildinātas tādā veidā, ka civillietās nebūs nepieciešamas ekspertīzes un nebūs nepieciešams gaidīt krimināllietas iznākumu,» sacīja Alliks.
Alliks norādīja, ka biedrības «Esi atbildīgs!» un kustības «Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs» pārtraukšana ir bijis racionāls un loģiski saprotams lēmums, tomēr spēki un resursi tiks veltīti cietušo juridiskajai pārstāvībai.
Pēc advokāta domām, ļoti daudz kas ir noticis un arī daudz kas ir izdarīts, cilvēki ir sākuši domāt un «pacēluši galvas». «Mēs pārgrupējam spēkus, esam elastīgi. Mērķis, principi, vērtības un pārliecība nemainās - mainās līdzekļi un veids, kā mēs centīsimies šo mērķi sasniegt,» par biedrības darbības pārtraukšanu izteicās Alliks.
Preses konferencē aktieris Artuss Kaimiņš emocionāli uzsvēra, ka viņam ir kauns par Latvijas valsts iedzīvotājiem. «Kamēr šajā valstī mēs interesēsimies tikai par Eirovīziju un «Dinamo Rīga», nekas nemainīsies. Kopš traģēdijas ir pagājušas 78 dienas, bet visiem ir vienalga,» pauda Kaimiņš. Aktieris ieteica, lai neviens «Maxima» veikalos neiepērkas.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ierosināta lieta prasībā par vairāku miljonu eiro piedziņu saistībā ar pērn novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju. Arī Rīgas rajona tiesā 29.janvārī ierosināta lieta pēc traģēdijā cietušo pieteikumiem.
Prasībā ir septiņi atbildētāji - SIA «Maxima Latvija», SIA «Re&Re», SIA «Homburg Zolitude», SIA «Tineo», Rīgas dome, arhitektu firma «Kubs» un SIA «HND Grupa».
Prasības pieteikumi par kopējo summu 350 miljoni eiro tika iesniegti Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Rīgas rajona tiesā, Zemgales priekšpilsētas tiesā un Talsu rajona tiesā. Centra rajona tiesa pieteikumu atstāja bez virzības trūkumu novēršanai, bet pieteikuma iesniedzēji nolēma nenovērst trūkumus, lai pieteikums tiktu citam tiesnesim.
Prasība pret Rīgas domi tiek celta tādā apmērā, kā tas noteikts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu likuma 14.panta trešajā daļā, proti, 28 457 eiro apmērā, jo ar prasību vēlas sodīt nevis nodokļu maksātājus, bet gan konkrētas juridiskas personas.
Tika norādīts, ka gadījumā, ja pilnībā tiks apmierinātas šīs prasības un par labu prasītājiem tiks piedzīta visa summa, tad 90% no šīs summas jeb 315 miljonus eiro prasītāji ziedos labdarībai Latvijas bērniem, ugunsdzēsējiem, policistiem, mediķiem, skolotājiem, pensionāriem un arī citiem, kuri rūpējas par drošu, taisnīgu un godīgu Latviju.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa mēneša sākumā noraidīja pieteikumu par prasības nodrošinājumu - četru atbildētāju kustamas un nekustamas mantas apķīlāšanu - Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības lietā par 100 miljonu latu (142,3 miljonu eiro) piedziņu no «Maxima» lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes. Prasītāji bija lūguši apķīlāt tirgotāja SIA «Maxima Latvija», būvuzņēmuma «Re&Re», sagruvušās ēkas īpašnieka SIA «Tineo» un ēkas attīstītāja SIA «Homburg Zolitūde» mantu. Pieteikums nebija vērsts pret Rīgas domi.
Prasītāju pārstāvis Gobzems aģentūru LETA iepriekš informēja, ka pirmā no prasībām iesniegta trīs cietušo privātpersonu vārdā, lūdzot piedzīt 50 miljonus latu (71,14 miljonus eiro) par labu vienam, 40 miljonus latu (56,91 miljonu eiro) par labu otram, kā arī desmit miljonus latu (14,23 miljonus eiro) par labu trešajam cietušajam.
Uz norādi, ka policijas veiktā izmeklēšana Zolitūdes traģēdijas lietā nav noslēgusies un vainīgie nav notiesāti, Gobzems atbildēja, ka krimināllietā tiek noskaidrota konkrēta fizisko personu atbildība, bet šajā gadījumā tiek runāts par juridisko personu atbildību.
«Līdzšinējā tiesu prakse ir apliecinājusi, ka faktiski nevis mums ir jāpierāda, ka viņi kaut ko nav izdarījuši, bet viņiem jāpierāda, ka viņi visu izdarījuši pareizi. Civiltiesībās šādas lietas kontekstā ir pavisam apgriezts pretējs pierādīšanas pienākums. Ja krimināllietā notiesās konkrētu personu, tad attiecīgās juridiskās personas varēs pret to vērsties ar regresa prasību,» norādīja advokāts.
Advokāts argumentē, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgu kompensāciju tiesību aizskāruma gadījumā. Likums nosaka, ja cilvēks gājis bojā, tā tuviniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Likums ir paredzējis tiesības uz analogu kompensāciju ne tikai nāves, bet arī sakropļojuma vai citādu fizisku vai emocionālu sāpju gadījumā.
Jau ziņots, ka pērn 21.novembrī, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
