Tiesa piektdien piespriedusi 150 stundu sabiedriskā darba vīrietim, kurš no braucoša auto izmeta kaķēnu. Prokurore paudusi gandarījumu par tiesas spriedumu, norādot – vardarbība pret dzīvniekiem Latvijā nav retums, bet gadījumu, kad to izdodas pierādīt, ir ļoti maz, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».
Vairāk nekā pirms gada Jūrmalā kāda autovadītāja nežēlīgo rīcību, pa braucoša auto logu izmetot kaķēnu – ievēroja kāds cits satiksmes dalībnieks. Pēc aculiecinieka stāstītā, apsūdzētais no braucošā auto izmetis pat divus kaķēnus. Vispirms vienu, un, kad aizmugurē braucošais autovadītājs pietuvojies, lai noskaidrotu, kas notiek, vēl arī otru.
Policijai gan izdevies atrast tikai viena kaķēna līķi, tāpēc arī apsūdzība uzrādīta tikai par to. Pats apsūdzētais gan savu vainu noliedz, notikušo sauc par apstākļu sakritību un spriedumu sola pārsūdzēt.
Maksimālais sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurore Aija Krasta norāda – sods ir maigāks, jo apsūdzētais agrāk nav bijis policijas redzeslokā.
Krasta norāda, ka apsūdzētajam ir tiesības spriedumu pārsūdzēt, bet pierādījumi ir pietiekami, pretējā gadījumā prokurors nevirza lietu uz tiesu.
«Man tiesā atrodas vēl viena krimināllieta, arī par cietsirdīgu apiešanos ar dzīvniekiem, un es domāju, ka tādi gadījumi diemžēl nav retums. Stāsts ir par kaut ko citu – cik bieži viņi tiek atklāti, fiksēti,» atzīst prokurore.
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 49 gadījumi, kad konstatēta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, bet dzīvnieku aizsardzības biedrībā «Dzīvnieku draugs» norāda – zvani no cilvēkiem uz viņu biedrību vien pienāk gandrīz katru dienu, un šādu organizāciju Latvijā ir ne mazums.
Nodibinājuma «Dzīvnieku drauga fonds» valdes locekle Solvita Vība stāsta, ka ir daudz gadījumu, kad dzīvnieks ir sists un ir acīmredzami miesas bojājumi, bieži vien dzīvnieki tiek izmesti pa daudzdzīvokļu māju logiem, dzīvnieki ir nebaroti, nekopti, bieži vien atstāti vieni paši.
Biedrībā gan skaidro – nereti arī reizēs, kad cilvēku cietsirdība ir acīmredzama, jau uzreiz ir skaidrs – pierādīt neko neizdosies. Anonīmie ziņotāji palīdz izglābt dzīvnieku, bet ne sodīt pāridarītāju.
«Ir bijuši līdzīgi gadījumi, un ir nonākuši patversmē dzīvnieki traumēti, cietuši, patiešām, kad viņi ir izkrituši vai varbūt izmesti no daudzdzīvokļu namu loga, un tieši šo faktu pierādīšana ir tā pati problemātiskākā. [..] Liecinieki ir ļoti svarīgi, un tiešām cilvēku iesaistīšanās bieži vien ir izšķirošā,» uzsver Vība.
Gan policija, gan arī dzīvnieku aizsardzības biedrības aicina ziņot par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, uzsverot – cilvēki, kas ir agresīvi pret dzīvniekiem, ļoti iespējams, tieši tāpat izturas arī pret līdzcilvēkiem.
