Pagājušais gads apdrošinātājiem īpašumu jomā bija izmaksu gads - bija daudz degšanas gadījumu, vētras postījumu, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja apdrošināšanas sabiedrības «BTA Insurance Company» SE (BTA) valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.
Vaicāts, vai Rīgas pils ugunsgrēks un traģiskā lielveikala sabrukšana Zolitūdē mudināja arī ko pārskatīt apdrošināšanas jomā, Lucaus atzina, ka pagājušā gada lielie satricinājumi tika ņemti vērā un pārvērtēšana veikta galvenokārt pārapdrošināšanas kontekstā.
«Apdrošinātājiem vismazāk kaitīgie ir tieši lielie atlīdzību gadījumi, jo tie ir attiecināmi uz pārapdrošināšanu un apdrošinātājs sedz tikai pašrisku. Šajā situācijā pēc būtības nav starpības, vai zaudējumi ir pieci miljoni vai 50 miljoni, jo to sedz pārapdrošināšanas programma. Visvairāk biedē daudzi mazi gadījumi, kas ir tīrā BTA izdevumu statistika,» skaidroja BTA valdes priekšsēdētājs
Viņaprāt, Rīgas pils ugunsgrēks vai traģēdija Zolitūdē liek saprast, ka arī apdrošinātājiem, slēdzot līgumu, vairāk laika un enerģijas jāiegulda, klientiem skaidrojot, ko polise sedz un ko nesedz.
«Vērtējot bardaku ap Rīgas pili, man kā iedzīvotājam ir skumji un kā tirgus profesionālim - dusmas, redzot, ka no vienas apdrošināšanas sabiedrības saskaņā ar līgumu joprojām nav saņemta atlīdzība. Ja šādi strādātu BTA, droši vien saņemtu ļoti daudz jautājumu, kāpēc tiek aizkavēta vai vilcināta atlīdzības izmaksa klientam, kur objektīvi visiem ir redzams, ka īpašums ir cietis. Ja apdrošinātājs būtu izskaidrojis apdrošināšanas noteikumus, tad droši vien šādu pārpratumu nebūtu,» sacīja Lucaus.
Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pils īpašumu apdrošināšanas polise noslēgta ar «Baltijas Apdrošināšanas namu», savukārt BTA saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu ar pilnsabiedrību «SBRE» ir apdrošinājusi visu veidu celtniecības riskus Rīgas pils rekonstrukcijas darbu laikā.
BTA valdes priekšsēdētājs informēja, ka BTA samaksājis visus līdz šim par ugunsgrēku Rīgas pilī saņemtos atlīdzības pieprasījumus. Pērn tika samaksāti 145 665,98 lati jeb 207 265 eiro par celtniecības materiālo vērtību zaudējumiem.
BTA vadītājs skaidroja, ka Rīgas pils gadījumā ar celtniekiem bija noslēgts līgums par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu, kas paredz segt materiālo vērtību zaudējumus, kā arī bija apdrošināta būvnieku civiltiesiskā atbildība. Materiālo vērtību zaudējumi jāsamaksā neatkarīgi no iemesla, un BTA šo atlīdzību izmaksāja. «Ja ugunsgrēka izraisīšanā būs vainīgs celtnieks, tad izmaksāsim atlīdzību saskaņā ar būvnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nosacījumiem. Atlīdzību BTA varēs izmaksāt, ja būvnieki atzīs savu vainu vai būs tiesas spriedums. BTA nevar nevienu pasludināt par vainīgu. BTA ir apdrošinājis būvnieka civiltiesisko atbildību. Ja klients saka - es esmu nevainīgs, gribu tiesāties un pierādīt savu nevainīgumu, apdrošinātājs pat pēc likuma nevar mudināt atzīt vainu. Runa ir par kriminālatbildību, un kriminālatbildība nevar iestāties uzņēmumam, tā iestājas kādai personai. Visticamāk, klients grib būt drošs, ka vainīgais patiesi ir vainīgs,» skaidroja Lucaus. Pēc viņa teiktā, brīdī, kad klients pateiks, ka ir vainīgs, vai brīdī, kad par to būs tiesas spriedums, BTA izmaksās atlīdzību, kā to paredz polise.
Pēc BTA valdes priekšsēdētāja domām, atlīdzība ir jāizmaksā īpašuma apdrošinātājam. «Īpašums ir bojāts, īpašuma bojājumi ir novērtējami, un, ja vien pats ēkas īpašnieks nav ļaunprātīgi ēku nodedzinājis, tad atlīdzība ir jāizmaksā jebkurā gadījumā. Pēc tam, ja atklāsies, ka vainīgs ir būvnieks, tad īpašuma apdrošinātājs regresa kārtībā var vērsties pret vainīgo, piedzenot zaudējumus,» skaidroja Lucaus.
Par Rīgas pils ugunsgrēku BTA veicis ekspertīzi savām vajadzībām, lai saprastu un izpētītu gadījumu, lai izglītotos.
Kā ziņots, ugunsgrēks Rīgas pilī plosījās naktī uz 2013.gada 21.jūniju, izpostot Rīgas pili 3200 kvadrātmetru platībā. Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu. Policija saņēmusi piesaistīto Lietuvas ekspertu slēdzienu par Rīgas pils ugunsgrēka izcelšanās iemeslu un vietu, taču šo ekspertīžu rezultātus tiesībsargi nav publiskojuši. VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un būvnieku piesaistīto ekspertu slēdzieni par ugunsgrēka izcelšanos atšķiras.
