Nākamnedēļ paiet mēnesis kopš uzbrukuma bijušajam Latvijas galvenās drošības iestādes vadītājam Jānim Kažociņam. Viņu piekāva netālu no mājām gaišā dienas laikā. Valsts policijai izmeklēšanā palīdz gan Drošības policija, gan Satversmes aizsardzības birojs, jo dominē versija, ka uzbrukums saistīts ar Kažociņa iepriekšējo profesionālo darbību SAB, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Šī gada 22.janvāris bija saulains un dzestrs. Šajā darba dienā Jānis Kažociņš mājās klusajā centrā atgriezās neierasti ātri, tūlīt pēc vieniem. Pēkšņi viņu uz ielas panāca divi vīrieši, no baloniņa iepūta sejā gāzi un starp viņiem sākās cīniņš. Kažociņš ir bijušais militārists, ar labu reakciju, taču abiem uzbrucējiem bija pārspēks. Kautiņš visai drīz beidzās. Uzbrucēji aizmuka.
Policija izmeklē trīs notikušā versijas: ka uzbrukums Kažociņam saistīts ar viņa profesionālo darbību SAB direktora amatā; ka tam pamatā bijis privāts konflikts;, vai, ka tas bijis neizdevies laupīšanas gadījums.
Kriminālprocess ierosināts par huligānismu, taču uzbrucēji rīkojās huligāniem neraksturīgi piesardzīgi, lai videonovērošanas kamerās, kuru šajā rajonā netrūks, viņu sejas būtu grūti atpazīt. Uzbrukuma vieta un arī laiks, liek bijušajam aizsardzības ministram, pie kura Kažociņš strādāja par padomnieku, to tomēr uztvert nopietnāk nekā vienkāršu huligānisku dauzīšanos. Satversmes aizsardzības biroju Kažociņš vadīja divus termiņus pēc kārtas un pēc desmit gadu darba kļuva par ministra padomnieku informācijas tehnoloģiju un starptautiskās drošības jautājumos. Dienā, kad viņam uzbruka, Kažociņš bija zaudējis savu amatpersonas statusu, ministram demisionējot.
«Protams, ka mums visiem ir aizdomas, mums visiem ir bažas, ka šeit par iemeslu var būt viņa profesionālā darbība, un mans personīgais viedoklis, kas ir subjektīvs (un tam nevajadzētu ietekmēt izmeklēšanu), ka lielākoties (tā) ir profesionālā darbība. Un daudz mazākā mērā sakritība, ka pilsoni Kažociņu tāpat kāds zaglis uz ielas pagrūda,» saka bijušais aizsardzības ministrs, Saeimas deputāts Artis Pabriks (V)
«Protams, jebkurš attiecīgo drošības dienestu vadītājs, vai bijušie – ir informācijas avoti un atsevišķos gadījumos to var traktēt kā uzbrukumu nacionālajai drošībai,» norāda aizsardzības ministrs (ZZS) Raimonds Vējonis.
Saeimas Nacionālās drošības komisija uzbrukumu slepenā dienesta bijušajam vadītājam nav apspriedusi. Taču daži deputāti pauž satraukumu par notikušo.
«Atsevišķi mēs neesam šo jautājumu skatījuši, te ir pamatotas aizdomas, ka tas varētu būt saistīts ar Kažociņa profesionālo darbību,»saka Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL!-TB/LNNK).
«SAB specifika saistīta ar to, ka šiem cilvēkiem jāstrādā ar personām,kuras ne vienmēr draudzējas ar likumu,» norāda Saeimas deputāts Valērijs Agešins (SC)
Pirms diviem gadiem lielu rezonansi izpelnījās SAB sagatavotais lēmums izraidīt no valsts divus čečenu uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātos. Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs pēc SAB savāktās informācijas esot organizētās noziedzības grupas dalībnieki un drauds valsts drošībai. Tā kā melnajā sarakstā iekļautie vīrieši ir no Abdulmuslimova ģimenes, Bislans centās visos veidos panākt lēmuma maiņu. Abdulmuslimovs ir pazīstams ar savu karstasinīgo dabu un intervijās ir stāstījis, kā pārmācījis tos, kuri nerīkojas pēc viņa prāta.
«Nekā personīga» zināms, ka nākamgad aprit trīs gadi, kopš «AB Holdinga» amatpersonu Džamaldajeva un Novožilova izraidīšanas un tad var lēmumu pārskatīt. Abu «melnajā sarakstā» iekļauto personu aizstāvībai aktivizējušies politiķi. Saskaņas centra Saeimas deputāts Jānis Ādamsons neslēpj, ka ir vērsies ar iesniegumu SAB.
Jānis Kažociņš sarunā ar «Nekā personīga» ir lakonisks. Nekādi draudi pirms uzbrukuma viņam nav izteikti. Tomēr slepenā dienesta ilggadējais vadītājs dod mājienu, ka visticamāk, tas saistīts ar darbībām, kamēr bija SAB direktors.
«Redzat, tas bija ļoti liels pārsteigums, nevaru teikt, ka absolūts, jo protams, kā SAB direktors es sapratu, ka daži lēmumi un darbības, ko SAB veica, kamēr es biju direktors, dažiem cilvēkiem varēja nepatikt,» saka bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Uz jautājumu, cik šobrīd Latvijas amatpersonas var justies droši, tostarp specdienestu vadītāji, Kažociņš atbild: «No citiem neesmu dzirdējis par līdzīgiem uzbrukumiem, tā kā varu spriest, ka diezgan droši, bet tas, ka principā kaut kas tāds ir noticis un, ja tas saistīts ar manu iepriekšējo darbību SAB, tad tas ir svarīgs signāls!»
Gan Drošības policija, gan SABatklāj, ka sadarbojas ar Valsts policiju ,lai noskaidrotu, kādi bijuši uzbrucēju motīvi. Aizdomās turamo lietā joprojām nav. Nopratināta virkne liecinieku. Viņu vidū arī specvienības ar kādreizējo nosaukumu «Alfa» darbinieks Lauris Pokšāns. Diena, kad uzbruka Kažociņam, policistam bija brīva. Pēc «Nekā personīga» rīcībā esošās informācijas Pokšāns papildus piepelnās pie uzņēmēja Aleksandrs Rakovska un vedis savu darba devēju uz namu klusajā centrā, kas sagadījies tieši blakus uzbrukuma vietai. Pokšānam šī sakritība gan var maksāt amatu policijā, jo atļaujas savienot darbu pie Rakovska viņam nav, turklāt BMW automašīna, ar ko viņš tobrīd braucis, bijusi ar Krievijas numuru, iespējams zagta. Auto izņemts. Ierosināta dienesta pārbaude. Patlaban nav ziņu, ka viņš pats būtu iesaistīts uzbrukumā Kažociņam.
Iekšlietu ministrs norāda, ka uzbrukums Kažociņam nedrīkstētu palikt tā sauktā tumšā jeb neatklātā lieta.
«Tas principā ir uzbrukums valsts varai. Līdz ar to te ir ļoti būtiski nekļūdīties izmeklēšanā, jo attiecīgi ir jādara viss, lai to nepieļautu, atrastu vainīgos un dotu skaidru signālu, ka mūsu valstī nevarēs kaut kādā veidā ietekmēt amatpersonas arī pēc amata atstāšanas, jo, protams, tas radīs daudziem mūsu esošiem dienestu darbiniekiem jautājumu, kas būs ar mani, kad es aiziešu prom, kas varbūt arī šodien saskaras ar spiedienu, ietekmes izrādīšanu un visu pārējo. Tas ir tas jautājums. Vai valsts mani varēs aizsargāt?» saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).