Izstrādātajam LM pārdošanas plānam līdz šim piekritusi tikai Valsts kase (5)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Izstrādātajam maksātnespējīgās AS «Liepājas metalurgs» pārdošanas plānam līdz šim no trīs nodrošinātajiem kreditoriem piekritusi tikai valsts, ko Finanšu ministrijas personā pārstāv Valsts kase, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Liepājas metalurga» maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Lai varētu sākt īstenot uzņēmuma pārdošanas plānu, administratoram jāsaņem piekrišana no visiem trīs nodrošinātajiem kreditoriem, kuriem par labu ieķīlātā manta ietilpst «Liepājas metalurga» pamatražotnē un kuru plānots pārdot starptautiskajā piedāvājumā - tie ir Valsts kase, AS «Citadele banka» un AS «SEB banka».

«Kreditoriem pārdošanas plāns saskaņošanai tika izsūtīts 20.janvārī, un ir nepieciešama nodrošināto kreditoru piekrišana, lai varētu uzņēmumu pārdot kopā ar nodrošināto kreditoru mantu. Tāpat piekrišana nepieciešama, lai uzņēmumu pārdotu bez izsoles, kas ir labākais veids, kā atrast piemērotāko investoru,» sacīja Velmers.

Viņš norādīja, ka līdz šim ne «Citadele banka», ne «SEB banka» nav informējušas par savu piekrišanu izstrādātajam pārdošanas plānam, bet nav arī to noraidījušas.

«Šī vilcināšanās ar atbildi kavē pārdošanas procesa sākšanu. Likums nosaka, ka mēneša laikā no pārdošanas plāna nosūtīšanas kreditoriem administratoram ir jāsāk mantas pārdošana, līdz ar to termiņš ir 20.februāris. Tomēr pamatražotnes pārdošanu nevaru sākt, jo nav saņemta visu trīs nodrošināto kreditoru piekrišana,» sacīja Velmers.

Administrators pieļāva, ka katram no kreditoriem ir savi apsvērumi un intereses, kuras kopīgi nesakrīt, taču izteica cerību, ka trīs nodrošinātie kreditori tuvākajā laikā nonāks pie kopsaucēja un sniegs savu piekrišanu.

«Pretējā gadījumā man nav citas alternatīvas, kā pārdot mantu atsevišķi, pa daļām. Ja kreditors nepiekrīt, ka viņam par labu ieķīlātā manta tiek iekļauta uzņēmuma sastāvā, tad šī manta ir jāpārdod atsevišķi. Manuprāt, šāds scenārijs neatbilst uzstādītajam pamatmērķim,» skaidroja Velmers.

Savukārt nenodrošinātie kreditori var iesniegt savus iebildumus par pārdošanas plānu, administrators tos izvērtē, un, ja šie iebildumi tiek atzīti par pamatotiem, tie tiek iekļauti pārdošanas plānā, skaidroja Velmers.

«Daļa no nenodrošinātajiem kreditoriem savus iebildumus jau ir iesnieguši, un atsevišķus iebildumus es arī ņemšu vērā, bet tas neattiecas uz pamatražotnes pārdošanu,» piebilda Velmers.

Jautāts, kas notiks gadījumā, ja 20.februārī netiks saņemta visu nodrošināto kreditoru piekrišana pārdošanas plānam, Velmers sacīja, ka tomēr aicina nodrošinātos kreditorus sabalansēt savas intereses un sniegt piekrišanu pārdošanas plānam.

«Pretējā gadījumā ir bezizeja. Lielākā daļa iekārtu ir ieķīlātas par labu valstij, bet daļa no nekustamajiem īpašumiem - bankās. Es īsti neredzu iespēju daļu no ieķīlātajiem īpašumiem un infrastruktūras pārdot atsevišķi no pamatražotnes. Piemēram, «SEB bankā» ir ieķīlāti uzņēmuma krājumi, un ražotnes pircējam, lai nekavējoties atjaunotu ražošanu, ir nepieciešami arī šie krājumi, būtu bezjēdzīgi tos pārdot atsevišķi,» skaidroja Velmers.

Viņš piebilda, ka formāli, lai ievērotu likumu, rīt varētu sākt kādu «Liepājas metalurga» aktīvu pārdošanu, par kuriem nav strīdu, piemēram, sākt izsolīt uzņēmuma dzīvokļus, taču galvenais mērķis tomēr esot pēc iespējas ātrāk sākt pamatražotnes pārdošanu, lai vasarā būtu skaidrs pircējs.

«Katra kavētā diena ir papildus izdevumi, kas jāsedz tiem pašiem nodrošinātajiem kreditoriem. Tāpat kavēšanās samazina arī uzņēmuma pievilcību investoru acīs,» piebilda administrators.

Velmers paredzējis «Liepājas metalurga» pamatražotni, metāla kausēšanas ražotni, velmētavu, tehnoloģiskās iekārtas, nekustamos īpašumus un kustamo mantu, kura saistīta ar ražotnes darbības nodrošināšanu, - pārdot starptautiskajā piedāvājumā, lai uzrunātu kvalificētus pircējus un nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieguvumu no pārdošanas.

«Atbilstoši veiktajam uzņēmuma novērtējumam, pārdodot neieķīlāto mantu, ir iecerēts iegūt 3,5 miljonus eiro bez izsoles un vienu miljonu eiro izsolē. Savukārt, pārdodot ieķīlāto mantu, iecerēts iegūt 112,3 miljonus eiro. Būtiski gan uzsvērt, ka prognozes tiks precizētas pārdošanas procesa laikā, vadoties pēc pārdošanas rezultātiem un pircēju izteiktajiem piedāvājumiem,» iepriekš izplatītajā paziņojumā uzsvēra Velmers.

Velmers šī gada 20.janvārī iesniedza kreditoriem saskaņošanai sagatavoto uzņēmuma pārdošanas plānu. Tas atspoguļo «Liepājas metalurga» neieķīlātās un ieķīlātās mantas pārdošanas kārtību un kritērijus, lai atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoriem un atjaunotu uzņēmuma ražošanu pārskatāmā nākotnē.

«Administratora plānā ietvertā summa ir balstīta uz auditoru kompānijas «PricewaterhouseCoopers» novērtējumu, kuru mums nav pamata apšaubīt. Tai pašā laikā cena, par kādu varēs pārdot uzņēmumu, būs atkarīga no investoru intereses. Atkārtoti uzsveram, ka svarīgākais ir, lai šis investors, iegādājoties «Liepājas metalurga» aktīvus, pēc iespējas ātrāk atjaunotu uzņēmuma darbību,» biznesa portālam «Nozare.lv» iepriekš norādīja «Liepājas metalurga» lielākā kreditora Valsts kases biroja vadītāja Zanda Gintere.

«Pārdodot «Liepājas metalurga» pamatražotni starptautiskajā piedāvājumā, ir iespēja piedāvāt uzņēmumu arī ārpus Latvijas un veikt pilnīgāku iespējamā pircēja izvērtējumu. To nevar izdarīt, piemēram, rīkojot izsoli, kas nenodrošina augstāko pārdošanas cenu un labāko izvērtēto pircēju,» norādīja Velmers.

Kā iepriekš ziņots, 2013.gada 12.novembrī Liepājas tiesa pasludināja «Liepājas metalurga» maksātnespēju, kā rezultātā uzņēmums pilnībā pārgāja Velmera pārraudzībā. Tika sākta darbinieku masveida atlaišana, un kopumā darbu zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku.

Pēdējo divu mēnešu laikā ir veikta uzņēmuma inventarizācija un novērtējums. Uz tā pamata ir sagatavots uzņēmuma pārdošanas plāns, kas atspoguļo «Liepājas metalurga» aktīvu pārdošanas kārtību un kritērijus. Tas ir nosūtīts nodrošinātajiem kreditoriem saskaņošanai.

Nonākot finanšu grūtībās, «Liepājas metalurgs» jau pērn pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja «Liepājas metalurga» vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai «UniCredit» - 67 465 056 eiro. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu