Latvijas hokeja izlases zīmīgākās spēles kopš neatkarības atjaunošanas (21)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Latvijas hokeja izlases starts Soču olimpiskajās spēlēs ir viens no šīs Olimpiādes veiksmes stāstiem. Vismaz tā uzskata hokeja komandas galvenā trenera palīgs Toms Kūlens. To, cik sīksti un nepatīkami pretinieki var būt latvieši, izlases hokejisti pierādīja visās piecās olimpiskā turnīra spēlēs, kur nervi tika pakutināti pat titulētajai Kanādai.

Šī Olimpiāde nenoliedzami atstās savas pēdas Latvijas hokeja vēstures grāmatā – latviešu uzvara pār Šveici un skaistais zaudējums Kanādas izlasei ierindosies blakus leģendārajam 2000. gada mačam pret Krieviju, 2005. gada fantastiskajam izglābšanās stāstam pret Baltkrieviju, kā arī 2009. gada rakstura uzvarai pār Zviedriju. Tomēr, pašķirstot vēstures grāmatu, atmiņā ataust arī sāpīgās sakāves olimpiskajos kvalifikācijas turnīros un pasaules čempionātos, tāpēc aicinām atskatīties uz to, kā Latvijas hokeja izlasei veicies pēdējo 22 gadu laikā.

1992. gada 7. novembris - Latvija un Lietuva 13:2
Baltijas valstu duelis bija pirmā cīņa 52 gadu laikā, kad Latvija atkal pilnīgi oficiāli drīkstēja spēlēt zem sarkanbaltsarkanā karoga. No Latvijas komandas brāļu tauta saņēma vērtīgu hokeja meistarības paraugstundu un ar graujošu rezultātu atzina latviešu pārākumu. Pirmo ripu pretinieku vārtos atjaunotās Latvijas labā raidīja Aigars Cipruss, bet gūto vārtu sadaļā tāpat atzīmējās leģendārais Helmuts Balderis, kamēr debiju piedzīvoja Kārlis Skrastiņš.

1993. gada 2. septembris - Latvija un Slovākija 1:7
Latviešu vārtos «mūris» Artūrs Irbe, uzbrukumā divi lieliski Aleksandri – Kerčs un Beļavskis, bet aizsardzībā talantīgais Skrastiņš. Ar šiem uzvārdiem diemžēl nepietika, lai cīņā par olimpisko ceļazīmi uz Norvēģiju uzvarētu pēdējā brīdī turnīram pieteikto Slovākiju, kurā līdzās Petram un Antonam Ščastnijiem sāka iemirdzēties slovāku zelta paaudze ar Zigmundu Palfiju, Miroslavu Šatanu, Jozefu Štumpelu, Robertu Švehlu u.c. Vēlāk sākās atrunas: Latvijas komandā slikts mikroklimats, pārāk atšķirīgs hokejistu vecums, nesaprašanās...

1996. gada 20. aprīlis - Latvija un Šveice 1:1
Divus gadus izmisīgi, bet nesekmīgi mēģinājumi iekļūt pasaules čempionāta A grupā, Latvijai 1996. gada mačā pret Šveici nozīmēja cīņu līdz pēdējam. Spēlē, kur latviešiem pietika ar neizšķirtu rezultātu, par mača varoni kļuva Oļegs Znaroks, kurš pie rezultāta 0:1 ripu kopā ar šveiciešu vārtsargu bezkaunīgi iestūma vārtos. Nu Latvija bija izcīnījusi atļauju kravāt mantas un doties uz elites divīziju.

1996. gada 1. septembris - Latvija un Baltkrievija 1:4
Sandis Ozoliņš ar svaigu Stenlija kausa uzvarētāja gredzenu pirkstā steidzās palīdzēt izlasei izcīnīt kāroto vietu Nagano olimpiskajās spēlēs. Rīgā, savu līdzjutēju priekšā šo sapni beidzot bija iespējams piepildīt, tomēr baltkrievi stājās ceļā un pārvilka treknu svītru Latvijas izlases cerībām kvalificēties pirmajai Olimpiādei pēc neatkarības atgūšanas. Līdz nākamajai iespējai nācās gaidīt vēl piecus gadus...

1997. gads - Latvija un Kanāda 3:3, Latvija un Zviedrija 1:1
Augstākās divīzijas debitante Latvija rādīja zobus pasaules hokeja lielvalstīm, bet elites grupa iepazina latviešu līdzjutējus. Katrs darīja savu darbu – fani Turku arēnu pārpildīja ar skaļiem saukļiem un sarkanbaltsarkaniem toņiem, bet izlases hokejisti uz ledus gādāja par sensacionāliem rezultātiem pret aizraujošās sporta spēles dzimteni Kanādu un «trīs kroņu» Zviedrijas valstsvienību. Latvija savus pirmos soļus hokeja elitē spēra pārliecinoši.

1997. gada 6. maijs - Latvija un Vācija 8:0
Astoņas reizes iekarot pretinieku vārtus Latvijai pasaules čempionāta A grupā vēl nebija izdevies, taču jau 1997. gadā par latviešu upuriem kļuva Vācijas izlase, kas nespēja apturēt ripu birumu savā vārtu četrstūrī. Pēcāk Latvijas hokejisti iekaroja arī Francijas un Slovākijas cietokšņus, pirmo čempionātu elites divīzijā noslēdzot septītajā vietā, kas ir līdz šim augstākais Latvijas sasniegums šajā turnīrā.

1998. gada 11. maijs - Latvija un ASV 3:2
Mazie cinīši no Latvijas sagāza 15 NHL vīru smago amerikāņu vezumu. Šīs spēles iznākums nozīmēja ne vien vēsturisku uzvaru Latvijai, bet arī ASV hokejistu apkaunojošu izkrišanu no augstākās divīzijas. Atkārtoti iedragāt talantīgo amerikāņu spēlētāju pašapziņu latviešiem izdevās arī pēc trim gadiem Vācijā, kur NHL vīri tika pārspēti ar 2:0.

1999. gada 8. maijs – Latvija un Austrija 2:5
Tikai divus gadus pēc iekļūšanas augstākajā divīzijā Latvijas vieta tajā jau tika apdraudēta. Par galvenajiem vaininiekiem kļuva Austrijas izlases hokejisti, kas cīņā par vietas saglabāšanu A grupā latviešu vārtos sameta piecas ripas. Vēlāk latvieši ar 1:2 piekāpās arī baltkrieviem un uz īsu brīdi atvadījās no vietas pasaules spēcīgāko hokeja komandu sabiedrībā.

2000. gada 5. maijs – Latvija un Krievija 3:2
Krievu NHL miljonāri pret pieticīgo Latvijas izlasi. Krievija savās mājās bija apņēmusies kļūt par pasaules čempioni un Latviju par šķērsli ceļā uz mērķi neuzskatīja. Vārtsarga Artūra Irbes, izlases aizsargu un uzbrucēju pašaizliedzīgā darbība, kā arī kuriozais vārtu guvums spēli tomēr noveda pie sensacionāla, bet patīkama rezultāta – krievi tika pievarēti pašu mājās. Tā bija pirmā Latvijas uzvara pār Krieviju, tomēr ne pēdējā: krievu hokejisti kapitulēja latviešiem arī 2003. gada pasaules čempionātā.

2002. gada 11. februāris – Latvija un Slovākija 6:6
Līdz otrā perioda beigām Slovākija latviešu vārtus bija pamanījusies iekarot jau sešas reizes, kamēr Latvija spējusi atbildēt vien ar trim precīziem metieniem. Tomēr olimpiskais gars mudināja latviešus nepadoties un jau trešās trešdaļas vidū tablo vēstīja par neizšķirtu rezultātu – 6:6. Latvijas aizsardzības līderiem Sandim Ozoliņam un Kārlim Skrastiņam šī bija vienīgā spēle Olimpiādē, bet jau nākamā mača laikā abiem nācās cīkstēties vienam pret otru savās NHL komandās...

2002. gada 12. februāris - Latvija un Vācija 1:4
Pārkāpt Vācijas astei – tik vien latviešu hokejistiem vajadzēja, lai debijas olimpiskajās spēlēs iekļūtu turnīra ceturtdaļfinālā. Jau pirmajās mača minūtēs vācieši parādīja, ka nekādas spēlēšanās nebūs un vieta ceturtdaļfinālā pieder viņiem. Spēli pret komandu, kas citos turnīros apspēlēta bez liekas piepūles, nespēja glābt arī palīgā atbraukušais latviešu NHL vārtsargs Artūrs Irbe. Niknumu par zaudējumu latvieši nākamajā spēlē izgāza pret Ukrainu, ko sagrāva ar 9:2 un olimpiskajā turnīrā izcīnīja devīto vietu.

2005. gada 13. februāris – Latvija un Baltkrievija 5:4
Piecas minūtes pirms olimpiskā kvalifikācijas mača beigām daudzi jau atmeta ar roku un TV pārslēdza citu kanālu. Intereses vadītiem pievēršoties atpakaļ mačam, skatītājiem nekas cits neatlika, kā pārsteigumā konstatēt faktu - Rīgas sporta pilī nupat noticis brīnums! Šķiet, Baltkrievija bija uzsākusi svinības par ātru. Latvieši guva trīs vārtus piecās minūtēs, atspēlējās no 2:4 un sagrāva baltkrievu olimpisko sapni. Lielāku varoņu par izlases hokejistiem 2005. gada 13. februārī Latvijā nebija.

2006. gada februāris - Latvija un Krievija 2:9, Latvija un Kazahstāna 2:5
Latvijas panākumi pret «sarkano mašīnu» 2000. un 2003. gadā bija iemidzinājuši gan hokejistus, gan līdzjutējus. Turīnas olimpiskajā turnīrā Krievija latviešus pamodināja ar aukstu dušu – pieci precīzi metieni Artūra Irbes sargātajos vārtos, četri – Edgara Masaļska mūrī. Rūgtumu par piedzīvoto zaudējumu neizdevās apslāpēt arī mačā pret Kazahstānu, pēc kura valstsvienības līderis Sandis Ozoliņš stingri paziņoja: «Izlasē vairs nespēlēšu!» Par karjeras beigšanu valstsvienībā negaidīti pavēstīja arī Aigars Cipruss.

2006. gada 11. maijs - Latvija un Kanāda 0:11
Laukumu nosēja monētas un pudeles, bet kāds no līdzjutējiem mājās devās tikai ar vienu zābaku. Hokeja fani bija izmisumā par amerikāņu tiesneša Rika Lukera sarīkoto Latvijas izlases pazemošanu. Vismaz tā daudzi tobrīd domāja. Pa vienai ripai mājinieku vārtos iemeta pasaules hokeja zvaigznes Sidnijs Krosbijs, Brendens Šenehens, Patrīss Beržerons, Maiks Ričardss un Džefs Kārters, bet ar to kanādiešiem nebija gana...

2007. gada 2. maijs - Latvija un Itālija 3:4 (pag.)
Līdzjutēji pirms mača plānoja, ka vakariņās hokejisti sagādās picu no Itālijas, bet tā vietā itāļi izvēlējās uzēst latviešu rupjmaizi. Latvijai kaunpilnais zaudējums nomināli vājākajai Itālijai nozīmēja spēlēšanu par palikšanu augstākajā divīzijā. Lai gan tā sauktajā gandarījuma turnīrā latvieši ieņēma pirmo vietu, pēdējā mačā vēl reizi saņēma pļauku no norvēģu hokejistiem (zaudējums ar 4:7) un lika aizdomāties par Latvijas vietu starp pasaules labākajām hokeja izlasēm.

2009. gads – Latvija un Zviedrija 3:2 (p.m.), Latvija un Šveice 2:1 (p.m.)
Lai izcīnītu vēsturisko uzvaru pār zviedriem, latvieši nebaidījās liet asinis. Ne savas, bet zviedru. Savu huligāna raksturu parādīja Mārtiņš Karsums, kurš no spēles «izslēdza» zviedru aizsargu Tobiasu Enstromu. Mača liktenis izšķīrās «bullīšos», kurus nespēja skatīties pat ar dzelzs nerviem apveltītais izlases treneris Oļegs Znaroks. Galu galā zviedri pieveikti un vieta kvalifikācijas turnīrā nodrošināta. Pēcāk sparīgajiem latviešiem par zaļo gaismu uz ceturtdaļfinālu nācās cīnīties ar mājiniekiem šveiciešiem. Arī šo spēli Latvijai izdevās novest līdz «bullīšiem». Vietējo līdzjutēju svilpienu pavadīts rezultatīvu pēcspēles metienu izdarīja Aleksandrs Ņiživijs, kas tandēmā ar izcilu Edgara Masaļska darbību laukuma otrā galā pieklusināja Šveices atbalstītājus. Latvijas fanu pārbļautie šveicieši tikai bezpalīdzīgi lūkojās uz tablo, kas vēstīja par latviešu uzvaru un nozīmēja mūsējo iekļūšanu čempionāta ceturtdaļfinālā.

2010. gada 23. februāris - Latvija : Čehija 2:3 (pag.)
Trīs zaudējumi trīs spēlēs nebija statistika, ar ko Latvija vēlējās iesākt olimpisko turnīru Vankūverā, tomēr tāda bija skaudrā patiesība. Pēcāk kvalifikācijas spēlē pret Čehiju latviešu hokejisti lika līdzjutējiem aizrautībā ievilkt elpu un cerēt uz brīnumu, kas nu bija tikai vienu gūto vārtu attālumā. Mārtiņš Cipulis un Miķelis Rēdlihs paildzināja spēli līdz papildlaikam, taču diemžēl pēdējo vārdu teica čehi. Čehijai vieta ceturtdaļfinālā, Latvijai – atgūta līdzjutēju cieņa.

2013. gada 10. februāris - Latvija : Francija 2:3 (pag.)
Olimpiskās ceļazīmes iegūšanai bija nepieciešams tikai viens punkts, bet francūži to nebija ar mieru atdot. Pie 0:2 Latvijas līdzjutēji jau klusībā sāka samierināties ar apziņu, ka Soču olimpiskajās spēlēs savu komandu neredzēt, bet Lauris Dārziņš un Mārtiņš Karsums bija citās domās un ar saviem precīzajiem metieniem palīdzēja komandai iegūt tik vērtīgo olimpisko punktu. Lai gan papildlaikā pārāka izrādījās Francija, kā īstie uzvarētāji no «Arēna Rīga» ledus ar kapteini Sandi Ozoliņu priekšgalā nokāpa sarkanbalstsarkanās krāsās tērptie hokejisti. Spēlētāju galvās virmoja patīkamā apziņa - arī Soču olimpiskajā hokeja arēnā plīvos Latvijas karogs.

2014. gada 18. februāris - Latvija un Šveice 3:1
Ar svaigām atmiņām par liktenīgajām 7,9 sekundēm abu komandu iepriekšējā cīņā, latvieši bija gatavi atdot visus spēkus, lai revanšētos. Zvaigžņotā Kanādas izlase jau gatavojās tikties ar Šveices hokejistiem, bet latvieši šo plānu izjauca. Vēsturisko iekļūšanu olimpiskajā ceturtdaļfinālā Latvijai saldināja arī patīkamā revanša garša.

2014. gada 19. februāris - Latvija un Kanāda 1:2
Pekinas un Londonas Olimpiādē ģeogrāfijas stundu amerikāņiem novadīja latviešu pludmales volejbolisti, bet Sočos Latvijas vārdu kartē ārzemniekiem lika meklēt mūsu hokejisti. Indiāņa Teda Nolana iedvesmoti latvieši neļāvās bailēm no kanādiešu skaļajiem uzvārdiem un parādīja pasaulei, kā darboties komandā. Spēles pirmā, otrā un trešā zvaigzne – vārtsargs Kristers Gudļevskis.

Komentāri (21)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu