Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā šodien krimināllietā, kurā par savas draudzenes Elīnas Pupiņas noslepkavošanu strīda laikā apsūdzēts students Jānis Gaigals, cietušo puse pieteica vairākus lūgumus, tostarp jaunu dokumentu pievienošanu krimināllietai.
Liecinieku statusā tiesas priekšā stājās Valsts policijas (VP) inspektore Jūlija Masalkina, kuras lietvedībā bija lieta par iespējamu mantu zādzību no notikuma vietas, un prokurors, kurš bijis klāt notikumu vietas apskatē un bojā gājušās meitenes ķermeņa apskatē.
Cietušo pārstāve Ligita Šukstule tiesā pieteica lūgumu izprasīt un pievienot Masalkinas lietvedībā esošās lietas materiālus krimināllietai par Pupiņas slepkavību.
Apsūdzētā pārstāve advokāte Guna Kaminska aģentūrai LETA norādīja, ka lūgumam par materiālu pievienošanu krimināllietai neiebildīs. «Cietusī puse vēlas, lai materiāli par pazudušajām mantām, pat ja tās ir atrastas, būtu. Viņiem ir tādas tiesības, un man nav pamata tās apstrīdēt,» sacīja Kaminska.
Pirms liecinieku nopratināšanas noslepkavotās Elīnas tēvs pieteica tiesai lūgumu pieaicināt psihologu-speciālistu, kas varētu izteikt viedokli par lietas materiāliem, kā arī par īsfilmām, kuras uzņēmuši apsūdzētā Gaigala draugi.
Apsūdzība pieteikto lūgumu atbalstīja, jo psiholoģiskā un psihiatriskā kompleksā ekspertīze nav veikta, norādīja prokurore.
Savukārt Kaminska izteica iebildumus, jo neredz pamatu pieaicināt lietā speciālistu, un lūdza pieteikto lūgumu noraidīt. Kā norādīja advokāte, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 113.pantu speciālists ir persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā. Tādējādi cietušās puses pieaicināto speciālistu var pratināt liecinieka statusā, tiesā norādīja Kaminska.
LETA jau ziņoja, ka nogalinātās meitenes mātes Aijas uzmanību piesaistījušas savdabīgas īsfilmas, kuras Jāņa labākie draugi ievietojuši publiskai apskatei savos «draugiem.lv» profilos. Šajās filmās redzams, kā tiek mocīti un nogalināti cilvēki. Noprotams, ka šo, visticamāk, inscenēto īsfilmu veidošanā piedalījušies arī Jāņa draugi, vienā no tiesas sēdēm sacīja Elīnas māte, uzsverot, ka to gan viņa secinājusi tikai no komentāriem.
Ņemot vērā minēto, nogalinātās meitenes māte pieļauj, ka Jāņa bērnības draugiem, kuri šīs īsfilmas ievietojuši savos «draugiem.lv» profilos, varētu būt nosliece uz vardarbību. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šāda nosliece ir arī pašam apsūdzētajam, pieļāva Aija.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Šukstule, minētās filmas pagaidām nav pievienotas lietas materiāliem. Nogalinātās māte norādīja, ka šīs filmas «zīmīgi raksturo personības». Vienlaicīgi viņa norādīja uz īpatnējo apsūdzētā portatīvā datora atrašanās vietu - tas atradies uz naktsskapīša kopā ar videokameru, pavērstu pret gultu. Elīnas māte aģentūrai LETA atzina, ka pieteiks Gaigala dzīvoklī atrastā apsūdzētā portatīvā datora ekspertīzi, pārbaudot arī iznīcinātos failus.
Tāpat tiesā šodien notika lietisko pierādījumu apskate.
Jau ziņots, ka tiesa 2013.gada oktobra vidū sāka Gaigala krimināllietas izskatīšanu pēc būtības. Gaigals tiesā atzina, ka ir pielietojis spēku pret meiteni, taču noliedza, ka būtu gribējis viņu nonāvēt.
Saskaņā ar apsūdzību 2012.gada 15.maija vakarā Gaigals, būdams izdzēris 600-650 gramus viskija un nedaudz šampanieša, uzturējies savā dzīvesvietā Rīgā, Buļļu ielā, kad pie viņa ieradusies draudzene Elīna. Abi sastrīdējušies, un, kamēr meitene gulējusi dīvānā, Gaigals aplicis viņai rokas ap kaklu un saspiedis tās cieši kopā. Draudzeni viņš žņaudzis aptuveni pusotru minūti, tad iesitis viņai ar roku pa deniņiem, bet pēc tam iesitis vēl vismaz astoņas reizes, kā arī atsitis draudzenes galvu pret sienu un visbeidzot ar savu labo ceļgalu iesitis viņai pa seju.
Smagu miesas bojājumu dēļ iestājusies meitenes nāve, bet apsūdzētais paņēmis no viņas maka desmit latus un atstājis dzīvokli. Par to Gaigalam tagad celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 116.panta par slepkavību un KL 180.panta 1.daļas par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā.
Par KL 116.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - slepkavību - var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt KL 180.panta 1.daļā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Pēc saīsinātās apsūdzības uzklausīšanas tiesa vaicāja Gaigalam, vai viņš atzīst savu vainu, uz ko apsūdzētais atbildēja, ka vainu atzīst daļēji. Attiecībā uz pantu par slepkavību apsūdzētais nenoliedza, ka fiziski ietekmējis draudzeni, taču viņš skaidroja, ka neesot vēlējies meiteni nonāvēt. Savukārt desmit latu zādzību no draudzenes maka Gaigals noliedza.
Tiesa lietas izskatīšanu turpināja ar cietušo nopratināšanu. Pirmā liecināja nogalinātās jaunietes Elīnas māte Aija, kura pastāstīja, ka meita savulaik pabeigusi mākslas skolu, bet pēc tam trīs gadus mācījusies Latvijas Universitātē. 2012.gada maijā Elīna jau rakstījusi diplomdarbu, lai pabeigtu studijas. Maija vidū māte telefoniski esot piedāvājusi meitai braukt līdzi komandējumā uz Briseli, bet jauniete atteikusies, jo bijis jāraksta diplomdarbs. Vēl 14. un 15.maijā abas sazvanījušās, bet pēc tam līdz 17.maijam meita nav devusi par sevi nekādu ziņu, kas bijis viņai neraksturīgi.
17.maijā, kad māte ar savu dzīvesbiedru jau bijusi automašīnā ceļā uz Briseli, viņu pārņēmušas bažas par Elīnas ilgo klusēšanu. Māte palūgusi savai otrai meitai Agnesei pamēģināt noskaidrot, kur pazudusi Elīna. Agnese, interneta sociālajos tīklos sazinoties ar dažādiem cilvēkiem, noskaidrojusi Elīnas drauga Jāņa Gaigala tēva tālruņa numuru un, sazvanot viņu, guvusi apstiprinājumu tam, ka ir pazudis arī Jānis. Jāņa tēvs jau uzreiz pieļāvis, ka notikušais varētu būt saistīts ar vardarbību.
Lūgts aizbraukt pie Jāņa uz dzīvesvietu Rīgā, tēvs teicis, ka viņš dzīvo ļoti tālu, turklāt viņam nav ne automašīnas, ne dēla dzīvokļa atslēgu, - tiesā liecināja nogalinātās meitenes māte. Tikmēr Agnese, būdama Rīgā, jau vērsusies policijas iecirknī Gogoļa ielā, ziņojot par māsas pazušanu. Tur strādājošie policisti viņai teikuši, ka pareizāk būtu uzreiz vērsties Rīgas Kurzemes iecirknī, jo Elīna pazudusi Kurzemes rajonā. Rīgas Latgales iecirkņa policisti Agnesi aizveduši pie kolēģiem uz Rīgas Kurzemes iecirkni.
Kurzemes iecirkņa policisti, uzklausījuši Agneses stāstu, kopā ar viņu devušies uz Jāņa dzīvesvietu Buļļu ielā. Dzīvoklis bijis aizslēgts, un pie durvīm neviens nav nācis. Tikmēr notikuma vietā ieradies arī Jāņa tēvs, kurš uzlauzis durvis. Ieejot dzīvoklī, tajā atrasts puskails Elīnas līķis. Vecāki tobrīd bijuši ceļā uz Briseli, taču, no meitas uzzinot par notikušo traģēdiju, viņi nekavējoties steigušies atpakaļ uz Rīgu.
Nogalinātās meitenes māte tiesā liecināja, ka istabā, kur atrastas viņas meitas mirstīgās atliekas, mētājušās arī saplēstas un asinīm notraipītas sieviešu biksītes. Tas Aiju dara bažīgu, ka Jānis Elīnu pēc noslepkavošanas arī seksuāli izmantojis. Lai gan no Aijas teiktā bija noprotams, ka ekspertīzē izvarošanas pēdas nav konstatētas, māte uzsvēra, ka ir dažādi veidi, ka Jānis, iespējams, parūpējies, lai šīs pēdas noslēptu.
Cietušo pārstāve Šukstule žurnālistiem iepriekš atzīmēja, ka no kriminālprocesā esošajiem materiāliem joprojām nav īsti skaidrs, kāpēc apsūdzētais pēkšņi nolēmis nogalināt savu draudzeni.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada maija vidū Iļģuciemā policisti aizdomās par draudzenes nonāvēšanu aizturēja kādu 25 gadus vecu studentu. Jaunais vīrietis savu vainu atzina un skaidroja, ka nelaime notikusi sadzīviska konflikta laikā, kurā viņš draudzenei vairākas reizes iesitis.
VP Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūru LETA toreiz informēja, ka policijā vērsās kādas 1988.gadā dzimušas jaunietes vecāki, ziņojot, ka meita jau vairākas dienas neatbild uz tālruņa zvaniem. Vecāki norādīja meitas dzīvesvietu, kuru Rīgas policisti pārbaudīja. Dzīvesvietā likumsargi atrada jaunās sievietes līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Notikušā apstākļu noskaidrošanai policisti sāka kriminālprocesu.
Turpinot izmeklēšanu, policistiem radās aizdomas, ka jaunietes nonāvēšanā varētu būt vainojams viņas dzīvesbiedrs, kuru likumsargi sāka meklēt. Policisti pārbaudīja vairākas aizdomās turētā jaunieša iespējamās atrašanās vietas dažādās Latvijas pilsētās. Meklēšanā iesaistījās arī bojāgājušās studentes tuvinieki, kuri lūgumu pēc palīdzības ievietoja sociālajos tīklos. Vecāki arī ziņoja, ka no meitas rokassomiņas esot pazudusi nauda.
Pēc pāris dienām Gaigals, saprotot, ka par izdarīto nāksies atbildēt, pats ieradās policijas iecirknī un atzinās. Jaunietis pastāstīja, ka liktenīgajā dienā lietojis alkoholiskos dzērienus un mājās viņam izcēlies strīds ar draudzeni, kas pāraudzis fiziskā konfliktā. Tā laikā puisis draudzenei vairākas reizes iesitis un pametis dzīvokli.
