Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāiemācās skaitīt, komentējot Valsts kontroles veiktās revīzijas par pedagogu atalgojuma sistēmu rezultātus, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Viņasprāt, jau ilgu laiku nav attīstības plāna, pār kura īstenošanu būtu kontrole. Tāpat Mikiško atzīmē biežo izglītības un zinātnes ministru mainību, kas neveicina sistēmas sakārtošanu.
«Vērojot biežo izglītības un zinātnes ministru maiņu, te jau neko citu arī nevar gribēt. Es pat nezinu, vai tā nav politika, jo pie tik biežas ministru maiņas ir izdevīgi katram nākamajam teikt - es nebiju vainīgs, bet vainīgs bija mans priekšgājējs. Tagad atrast vainīgo ir ļoti grūti, un arī ministrijas aparātam, ja tik ātri mainās galva, pazūd kontroles un arī atbildības saite,» sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja.
Viņa norāda, ka nav sistēmas, kā kontrolēt pieņemtos lēmumus, un atzina, ka vairums revīzijā minēto problēmu bija zināmas. «Mani vienkārši pārsteidz tas, ka pedagogu algas var samazināt vienā naktī, bet, lai tās atgrieztu atpakaļ, skatoties dokumentus, es redzu vismaz piecus gadus, lai vismaz izkustētos no 2009.gada,» izteicās Mikiško.
Jautāta, ko arodbiedrība var darīt, lai panāktu nepilnību novēršanu, Mikiško atzina, ka tas ir tās ikdienas darbs, kad notiek dažādi pasākumi pedagogu viedokļa uzklausīšanai un interešu aizstāvībai. Arodbiedrības vadītāja gan atzīst, ka ietekmēt var tikai ar lielām akcijām, kurās pedagogi ir vienoti, jo citādi «nedzird un neredz». Tā, piemēram, modeli «nauda seko skolēnam» arodbiedrība kritizē jau kopš 2011.gada beigām, bet to mainīt paredzēts vien 2016.gadā. «Tu vari darīt ko gribi, tā sistēma ir kā viens bruņurupucis,» izteicās Mikiško.
Runājot par kontroles mehānismiem, LIZDA priekšsēdētāja izteicās - ja visi pildītu to, kas viņiem jādara, tad šādu situāciju nebūtu. «Pirmkārt, IZM ir jāiemācās skaitīt. Gan kļūdas vienotās izglītības informācijas sistēmā, gan arī tās, uz kurām mēs esam norādījuši daudzās citās vietās, arī noved pie tā, ka jau tagad ir skaidrs, ka šoruden trūks 2,5 miljonu eiro. Vai tad tiešām katra kļūda ir jālabo nezin cik reizes? Tika konstatēts, ka pietrūkst sešu miljonu, iedeva daļu, bet tagad atkal runājam, ka ir naudas iztrūkums, kā tas tā var būt? Vai tad mēs, darbus labojot, arī liekam kļūdu nezin cik reižu,» neapmierinātību pauda Mikiško.
Viņa arī norādīja, ka nesen jau bija tracis par trūkstošo finansējumu. «Tagad atkal esam turpat, paldies Dievam, summa mazāka, bet par kādu algu pieaugumu var runāt, ja nepietiek nosegt to pašu, kas ir ieplānots?» izteicās arodbiedrības vadītāja.
Pēc Mikiško domām, Valsts kontrole ir ieguldījusi milzīgu darbu, sagatavojot revīzijas ziņojumu, un tajā viss ir pamatots ar dokumentiem un pārbaudi. Viņa pauda prieku par šādu kvalitatīvi nostrādātu dokumentu un piebilda: «Diemžēl ziņojums ir bēdīgs.»
Jau ziņots, ka IZM rīcība saistībā ar mērķdotācijām pedagogu atalgojumam ir bijusi neefektīva un dažos gadījumos pat nelikumīga, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Tā uzskata, ka IZM darbs nav bijis apmierinošs, jo nav iespējams pārliecināties, vai budžetā ir ieplānots tik daudz naudas, cik izvirzītajam mērķim - pedagogu algām - patiešām nepieciešams, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Ministrijai tiek pārmests, ka tā nav izstrādājusi kārtību, kādā aprēķināms mērķdotāciju apmērs, līdz ar to šo mērķdotāciju plānošana nav caurskatāma. Lai gan normatīvie dokumenti noteic, ka mērķdotāciju aprēķināšanai jāizmanto dati no Vienotās izglītības informācijas sistēmas, šī sistēma ir nepilnīga un tajā ne vienmēr uzrādīti aktuālie dati par skolēniem un pedagogiem. Tāpēc mērķdotācijām atvēlētā summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, ko vēstulēs papildus sniedz pašvaldības vai skolas, norāda Valsts kontrole.
Revidenti arī vērš uzmanību, ka IZM ilgstoši nespēj pienācīgi uzraudzīt mērķdotāciju izlietojumu - joprojām nav izveidota sistēma, ar kuras palīdzību kontrolētu naudas izlietojumu un pārliecinātos, vai dotācijas ir sasniegušas mērķi. Pastāvošā pedagogu atalgojuma sistēma arī veicina Darba likuma normu pārkāpšanu, norāda revidenti. Proti, izglītības iestādes vadītājs atvēlētās mērķdotācijas apmēru uzzina tikai septembra vidū, kad mācību gads jau ir sācies, bet skolotāji savu darba plānu - slodzes un atalgojumu - tikai septembra beigās vai pat oktobra sākumā. Tādējādi rupji tiek pārkāpta prasība par izmaiņām atalgojumā vai darba pienākumos darbinieku informēt ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno normu stāšanās spēkā.
Valsts kontroles ieskatā, IZM nav nodrošinājusi, ka princips «nauda seko skolēnam» darbojas līdz galam, jo realitātē mērķdotācijas nonāk pašvaldībās, kuras pārdala finansējumu. Tādējādi rodas situācijas, ka pedagogi dažādās izglītības iestādēs par vienu un to pašu darba pienākumu veikšanu saņem atšķirīgu samaksu.
