Soču Olimpiādes izcilākie olimpieši (9)

14. Slovēniete Tīna Maze, kalnu slēpošana – divas zelta medaļas piecās disciplīnās

Ziemas olimpisko spēļu vēsturē 30 gadus vecā slovēniete ir tikai trešā slēpotāja, kurai vienas Olimpiādes laikā izdevies finišēt labāko astotniekā visās piecās kalnu slēpošanas disciplīnās. Sočos Maze izcīnīja zelta godalgu nobraucienā un milzu slalomā. Vankūveras olimpiskajās spēlēs sportiste šajās disciplīnās ieņēma otro pozīciju. Maze varēja kļūt par pirmo olimpieti, kas visās kalnu slēpošanas disciplīnās finišējusi labāko sešiniekā, taču pēdējās slaloma braucienā kļūdījās un no trešās pozīcijas noslīdēja uz astoto. Maze jau paziņojusi, ka Soči, kas bija viņas ceturtā Olimpiāde, ir sportistes pēdējās olimpiskās sacensības.

13. Polis Kamils Stohs, tramplīnlēkšana – divas zelta medaļas trīs disciplīnās

Stohs Sočos kļuva par trešo sportistu, kurš triumfēja abās Olimpiādes individuālajās tramplīnlēkšanas disciplīnās. Pirms viņa to spēja paveikt vien leģendārais soms Mati Nikenens un šveicietis Simons Ammans. Polija līdz šim vienās olimpiskajās spēlēs vēl nebija ieguvusi vairāk par vienu zelta medaļu, tāpēc Stoha rezultāti uzskatāmi par lielāko sasniegumu poļu ziemas olimpisko spēļu vēsturē.

12. Krievs Aleksandrs Zubkovs, bobslejs - divas zelta medaļas divās disciplīnās

Nenoliedzami 39 gadus vecajam Zubkovam bija priekšrocība izmēģināt Soču olimpisko trasi sešas septiņas reizes vairāk nekā konkurentiem. Tomēr jāuzteic sportists par spēju uzvarēt vienus no Pasaules kausa labākajiem braucējiem – 2010. gada olimpisko čempionu četriniekos Stīvenu Holkombu no ASV un vācieti Maksimilianu Ārndu. Zubkova bobs bija ātrākais sešos no kopā astoņiem braucieniem četrinieku un divnieku ekipāžām. Krievijas sportists kļuva par ceturto atlētu, kam olimpiskajās spēlēs izdevies triumfēt abās bobsleja disciplīnās.

Vienīgie, kas Soču olimpiskajā trasē spēja pārspēt mājinieku labāko ekipāžu bija latvieša Oskara Melbārža pilotētais bobsleja četrinieks, kas krievu pārspēja otrajā un ceturtajā braucienā. Atgādinām, ka divnieku sacensībās Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ierindojās piektajā vietā, bet Oskars Ķibermanis/Vairis Leiboms – 15. vietā, savukārt četrinieku sacensībās Melbārža ekipāža izcīnīja sudraba medaļu, kamēr Ķibermaņa četrinieks ieņēma 14. vietu.

11. Krievi Tatjana Volosožara un Maksims Trankovs, daiļslidošana – divas zelta medaļas divās disciplīnās

Volosožara un Trankovs atjaunoja Krievijas pāru dominanci un kļuva par pirmajiem daiļslidotājiem, kas vienas Olimpiādes laikā ieguvuši divas zelta medaļas. Sportisti uzvarēja komandu sacensībās īsajā programmā, kā arī pāru slidojumā, kurā triumfēja ar jaunu pasaules rekordu.

10. Vācieši Tobiass Vendls un Tobiass Ārlts, kamaniņas – divas zelta medaļas divās disciplīnās

Vandls un Ārlts olimpiskajās kamaniņu divnieku sacensībās tuvāko sekotāju pārspēja par 0,522 sekundēm, kas olimpisko spēļu vēsturē šajā disciplīnā ir lielākā starpība starp zelta un sudraba medaļas ieguvējiem. Vēlāk abi vācieši piedalījās komandu stafetē, kur arī pārliecinoši triumfēja.

Kamaniņu sacensības padevās arī latviešu sportistiem – vispirms brāļi Juris un Andris Šici izcīnīja bronzas godalgas divnieku sacensībās, bet dienu vēlāk brāļi, kopā ar Mārtiņu Rubeni un Elīzu Tīrumu bija trešie ātrākie arī komandu stafetē.

9. Norvēģiete Marita Bjergena, distanču slēpošana - trīs zelta medaļas sešās disciplīnās

Bjergena Sočos ieradās kā pretendente kļūt par pirmo ziemas Olimpiādes dalībnieci, kam vienu olimpisko spēļu laikā izdevies izcīnīt sešas zelta medaļas. Šo mērķi sportistei gan neizdevās sasniegt – divās disciplīnās viņa ierindojās piektajā vietā, bet sprintā netika tālāk par pusfināla sacensībām. Tomēr Bjergenai izdevās triumfēt skiatlona, komandu sprinta un 30 kilometru masu starta sacensībās, tādējādi kļūstot par visu laiku titulētāko ziemas olimpieti. Norvēģietes kontā nu ir sešas zelta, trīs sudraba un viena bronzas medaļa.

8. Baltkrieviete Darja Domračova, biatlons - trīs zelta medaļas piecās disciplīnās

Soču Olimpiādē Baltkrievijas olimpiešiem izdevās izcīnīt rekordlielu medaļu skaitu – uz dzimteni tika nogādātas sešas olimpiskās godalgas, no kurām pusi izcīnīja Domračova. Sportiste konkurentes pārspēja trīs individuālajās biatlona sacensībās, kurās bija vismaz par 20 sekundēm ātrāka nekā tuvākā sekotāja. Domračova kļuva par pirmo sievieti olimpisko čempioni Baltkrievijas vēsturē.

7. Amerikānis Džoss Kristensens, slēpošanas sloupstails – viena zelta medaļa vienā disciplīnā

Kristensens bija pēdējais sportists, kas tika iekļauts ASV olimpiskajā sloupstaila komandā, bet tieši viņš bija tas, kurš izcīnīja zeltu Olimpiādes slēpošanas sloupstaila sacensībās. Sportists uzrādīja labāko rezultātu abos braucienos un kļuva par trešo olimpisko čempionu šajā frīstaila slēpošanas disciplīnā. Savu uzvaru 22 gadus vecais olimpietis veltīja savam tēvam, kurš pagājušajā augustā gāja bojā.

6. Krievijas pārstāvis Viks Vailds, snovbords – divas zelta medaļas divās disciplīnās

Nesaņēmis pietiekami lielu atbalstu no ASV Snovborda federācijas, amerikānis Viks Vailds apprecēja Krievijas pilsoni un Olimpiādē startēja zem šīs valsts karoga. Viņš ne vien ieguva vairāk medaļu nekā jebkurš cits ASV sportists, bet viņa sieva Aļona Zavarina paralēlajā milzu slalomā izcīnīja bronzas medaļu vien dažas minūtes pirms tam, kad šajā pašā disciplīnā vīriešu konkurencē triumfēja arī Vailds.

5. Čehiete Eva Samkova, snovbords – viena medaļa vienā disciplīnā

Čehijas sportiste, kura parasti pirms sacensībām uz sejas uzzīmē ūsas, pirms finālsacensībām netika uzskatīta par favorīti, tomēr tieši viņa izcīnīja olimpisko zeltu. 20 gadus vecā Samkova ceturtdaļfinālu, pusfinālu un arī finālu aizvadīja, pārliecinoši esot līderpozīcijās no trases sākuma līdz pat beigām. Viņa tāpat bijusi 2010., 2011. un 2013. gada junioru čempione šajā disciplīnā.

4. Kanādiete Dženifera Džounsa, kērlings – viena zelta medaļa vienā disciplīnā

Kanādas sieviešu kērlinga izlase olimpisko turnīru aizvadīja bez zaudējumiem, tādējādi izcīnot pirmo zelta medaļu kopš 2002. gada Soltleiksitijas Olimpiādes. 39 gadus vecās Džounsas izdarītie metieni tika novērtēti ar 86% precizitāti, kas ir par septiņiem procentiem augstāks rezultāts nekā otram labākajam skipam jeb komandas līderim. Starpība starp otro labāko un devīto labāko skipu bija tikai četri procenti, kas norāda uz Džounsas dominanci.

3. Norvēģis Ūle Einārs Bjerndālens, biatlons – divas zelta medaļas sešās disciplīnās

Biatlona karalis Bjerndālens 40 gadu vecumā kļuva par vecāko ziemas olimpisko spēļu čempionu. Pateicoties abām Sočos izcīnītajām zelta medaļām Bjerndālena kontā šobrīd ir 13 olimpiskās medaļas, kas ir jauns olimpiskais rekords. Astoņas no šīm 13 godalgām laistās zelta krāsā.

2. Nīderlandiete Irēna Vusta, ātrslidošana – divas zelta un trīs sudraba medaļas piecās disciplīnās

Vusta Sočos izcīnīja savu otro olimpisko titulu 3000 metru distancē un palīdzēja Nīderlandes izlasei triumfēt arī Olimpiādē pirmajās komandu sacensībās. 27 gadus vecā ātrslidotāja tāpat kļuva par vicečempioni 1000, 1500 un 5000 metru distancēs. Vusta ir astotā sportiste, kurai vienā ziemas Olimpiādē izdevies izcīnīt piecas medaļas. Nīderlandiete izteikusies, ka cer startēt arī 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.

1. Krievijas pārstāvis Viktors Ans, šorttreks – trīs zelta un viena sudraba medaļa četrās disciplīnās

Turīnas Olimpiādē Ans vēl startēja zem Dienvidkorejas karoga un izcīnīja trīs zelta un vienu bronzas medaļu. Nākamajām olimpiskajām spēlēm Vankūverā viņš nekvalificējās un pēc nesaskaņām ar Korejas Slidošanas savienību Ans nolēma kļūt par Krievijas pilsoni. Sočos Ans ne vien uzlaboja Turīnas panākumus, bet bija tikai 0,077 sekunžu attālumā no kļūšanas par pirmo olimpieti, kam izdevies izcīnīt zeltu visās šorttreka disciplīnās. Dienvidkorejas atbalstītāji bija nikni par naturalizētā krieva sasniegumiem, īpaši tāpēc, ka citi valsts šorttrekisti izgāzās cīņā par medaļām. Ans plāno piedalīties arī 2018.gada olimpiskajās spēlēs, kas ironiskā kārtā norisināsies Phjončhanā, Dienvidkorejā.