Stāvparks – stāv plāns! (17)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir nonācis pie vērtīgas atklāsmes, jautājumā par stāvparku sistēmas attīstības plānu ir lietderīgi noskaidrot autovadītāju - gan rīdzinieku, gan ārpus galvaspilsētas dzīvojošo viedokli. Varu tikai apsveikt un aicināt autovadītājus izteikt savu redzējumu. Sarunas ar autovadītājiem šobrīd liecina, ka informācija par stāvparku lomu, nozīmi un plānoto izvietojumu ir nepietiekama. Nebūtu slikti, ja šāda aptauja būtu veikta jau 2012. gadā, kad, piedaloties Rīgas domes vadībai, pacilātā gaisotnē, Ulbrokas ielā tika atklāta pirmā «Park&Ride» stāvvieta. Uz populisma viļņa tika solīts, ka Rīgā iebraucošie automašīnu tūkstoši tā vien trauksies uz šo stāvvietu, jo kur gan citur, lai autovadītājs izvēlētos braukt, ja ne uz Ulbrokas ielu!

Tas nekas, ka lielākajai daļai autovadītāju, brauciens uz Ulbrokas ielas stāvvietu bija neizdevīgs līkums, kas gan sadārdzina došanos uz pilsētas centru, gan to paildzināja. Smaidīgajiem pirmā stāvparka atklājējiem bija aizmirsusies pati «Park&Ride» būtība – piedāvāt autovadītājam izdevīgāku un komfortablāku alternatīvu, atstājot auto stāvvietā, kas izvietota izdevīgā, labi pieejamā un viegli atrodamā vietā un tālāk dodoties ar ērtu sabiedrisko transportu. Ne mazāk svarīgs ir ātrums, ar kādu, izmantojot šo pārvietošanās shēmu, iespējams nokļūt pilētas centrā. Diemžēl statistika ir skarba, Ulbrokas ielas stāvvietu pirmajā gadā izmantojuši mazāk nekā 300 autovadītāju. Salīdzinājumam Vanšu tiltu ik darba dienu pārbrauc 58 tūkstoši transporta vienības.

Stāvparku tīkla attīstība ir cieši saistīta arī ar vides aizsardzību pilsētā. Pasaules dabas fonds (PDF) ir publiskojis satraucošu informāciju, ka Latvijā viens cilvēks vidēji rada 5,14 tonnu oglekļa dioksīda gadā. Lai piesārņojuma līmenis nepieaugtu, pēc PDF ziņām viens iedzīvotājs nedrīkst radīt vairāk nekā 2,7 tonnas CO2. Tātad Rīgas gaisa tīrība, kuru ikdienā elpojam, ir stipri apdraudēta, un tieši stāvparku tīkls var mazināt vides piesārņojumu, ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir videi draudzīgāks, gan izmantotās enerģijas veida dēļ, gan pārvadāto cilvēku skaita dēļ.

Stāvparku ideja bija aizmirsusies arī virzot Latvijas sabiedrību šķelošo plānu - noteikt rīdzinieku un «lauķu» braukšanas maksu sabiedriskajā transportā, kas rosinātu autovadītāju traukties ar auto tieši Rīgas centrā, pārvēršot to par lielu autostāvvietu. Kādēļ atstāt spēkratu pilsētas nomalē un tālāk doties par 2,4 eiro turp un atpakaļ vai tērēt vēl vairāk? Šobrīd šis visiem Latvijas iedzīvotājiem kaitīgais plāns ir apturēts, tomēr ne aizmirsts un var parādīties jaunā izpildījumā ar jaunu formu un veco saturu.

Atliek izteikt cerību, ka uzsāktajai autovadītāju aptaujai par stāvparku izkārtojumu būs kāda loma, izstrādājot plānus, un viedokļi tiks ņemti vērā. Ceru arī, ka kaut cik pārredzamā nākotnē no «papīru darbiem» pāriesim pie reālas stāvparku celtniecības.

Komentāri (17)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu